Vai Jūs nemoka sajūta, ka Jūs rušinaties pa savu dzīviti, bet kaut kas liels, svarīgs, globāls notiek bez Jums?

Laikam jau nē, jo lielo globālo dažkārt pamanos kaut kādā veidā atbalstīt un piedalīties šajos procesos, bet sirds alkst pēc tā mazā, intīmā, klusā un rāmā. Labprātāk rušinos savā rožu dobē un ezera krastā noskatos kā pīles paceļās pretī zilām debesīm... Mazāk stresa , mazāk iztērētas enerģijas lietām, kas pāriet, bet dabā ir viss, kas nekad nepāriet, tāpat kā manas ilgas pēc tās:).

Pilnīgi nē! Dzīvoju ar apziņu, ka man pietiek ar to, kas man ir, ka vēloties ko vairāk, es pēc tā arī tiecos tik,cik man to vajag un nemokos sajūtās, ka mana līdzdalība kaut kur nepieciešama, ja man pēc tā nav vēlmes.

lai jau notiekas!

jaa.. es vnm kko nokaveeju :p

Shobriid taa ljoti egoistiski tieshi gribaas taa parushinaaties un neparko globaalu nedomaat....

....mēs visi esam iesaistīti-*globālajā sasilšanā*un ekonomikas pārkaršanā...

kam ta negadas, ko saujina cilveku var izdarit ar globalām lietām, tikai sēdēt un klusītem kaut ko apspriest?

elpo dziļi,viss notiksies kam jānotiekās

hmm tgd man nekas neliekas svarigaks

ir, sauc mani par aprobežotu, bet mani tas neuztrauc, man ir sava dzīve un ar visiem vilcieniem tāpat neizbrauksi.

Nē - ap mani notiek pietiekami daudz svarīgu mazu lietu, lai es nedomātu par vēl lielākām un globālākām lietām

nē...