Vai esat kādreiz noklausijušies sarunas aiz durvīm un lūrējuši caur durvju šķirbu?:D

Nu to, ko dzirdēju, gan negribu stāstīt, bet esmu gan klausījusies, gan skatījusies. :D

sarunas esmu klausijies bet luureejis pa šķirbu nekad...

nu pa atslēgas caurumu nav nācies lūrēt, bet kad dzīvoju kojās, nācās piespiedu kārtā klausīties, ko aiz sienas runā kaimiņi, jo skaņizolācijas nekādas, vairāk par trīsstāvīgiem vārdiem tur nebija ko dzirdēt, ja nu kādreiz puiši aiz sienas uzrīkoja ģitārspēles vakaru :) vēl bija interesanti klausīties, kā džekiņi, kas dzīvoja tieši virs mums trenējās lekšanā ar lecamaukliņu un hanteļu ripināšanā- taaadi skaņu efekti :D

beerniibaa gadiijaas paluureet pa logu briidii kad divi pieaugushi cilveeki miileejaas... rezultaats-dabuuju ar siksnu!  

ir protams ta sanacis berniba kadu vienu reizi bet zinu ka atkartot nevelos

protams - kas tik bērnībā nav darīts :)) lielākoties nepieķēra :)

mēgināju, bazjēdzīgi...sienas no dzelzbetona, cauri skaņa netika, durvis bija no smaga koka (neatceros kāda), un ļoti resnas, bet durvju šķirbju nebija, tikai rokturi...

Jā, regulāri nākas noklausīties, ko citi runā, un bieži vien tas notiek pilnīgi neapzināti.  
Bet caur durvju šķirbu nākas skatīties tad, kad gaidu, lai kāds aizmieg, un tad es parasti pa durvju šķirbu paskatos, lai pārliecinātos, ka viņš tiešām ir aizmidzis.

oi ļoti bieži ,pēdējo reizi klausijos aiz durvīm tad kad manējais bija ar draugu pirtī baigi skaļi runāja un tad pēkšņi izdzirdu savu vārdu nu ko vajadzēja paklausīties ko labu par mani runā ai nu nekā intresanta nebija

ja kad biju mazina un pieaugusie negribeja lai es kaut ko dzirdetu