Vai proti patiesi atvainoties nevis principa pēc: "Piedod"? (papildjaut.sk.iekš)

Speju atvainoties un to ari daru, ja esmu vainiga. Beeet - neatvainojos bez iemesla, tipa - tikai lai tu justos labak.

Galīgi nekādu problēmu. Man vieglāk atvainoties nekā staigāt ar nospiedošu sajūtu, ka neesmu to izdarījis. Kaut , protams, vislabāk dzīvot tā, lai nevienam nebūtu jāatvainojas, bet tāda ir dzīve. Pa retam jau sanāk sadarīt kaut ko ne tā.
Ahahols to nevar izdarīt, tāpēc parasti to izdaru viņa vietā!  

Ja atvainojos tad tikai patiesi.

Laikam neesmu no tiem, kas ar vārdu piedod mētājas.. Tā kā pēc dabas neesmu ļauns, tad pricipa pēc nemaz nemāku pateikt..

Es protu visādi, taču pārsvarā to daru pēc godības principa un tas nenākas viegli, jo jūtos "parādā".

Sen jau nebiju tik ļoti strīdējusies, lai vispār vajadzētu atvainoties.. taču nesen sastrīdējos ar mammu, bija grūti saņemties, bet pēc kādas stundas atnācu un pateicu piedod.. loģiski, ka tas nenostrādāja, tad nu paskaidroju savas stulbās rīcības iemeslus un to, ka strīda laikā nedomāju, ko runāju.. Domāju, ka tā nebija vienkārši "piedod" atvainošanās..

Principa pēc nekad neatvainojos. Ja atvainojos, tad vienmēr no sirds, jo būtībā esmu riebīgs cilvēks, un atvainošanās man sagādā grūtības....

protams, protu.

pilniigi nav probleemu atvainoties,,kaa arii abriinot cilveeku,,,es iipashi nekomplekseeju shai zinnaa

Sakt parasti to ir gruti,bet pats svarigakais ir lai naktu no sirds un protams lai butu parliecinatiba ka  tas butu jadara...