Vai sēņojot ir nācies apmaldīties? Kā tikāt laukā?

3 reizes toč atceros. Vienreiz Sibīrijā. Izvilku uz vilciena skaņām. Otrreiz Igaunijā, Pērnavas līcī uz ledus uznāca migla un tumsa. Bet noveicās, jo kaut kur no Zviedrijas   puses vēl dullāki vilka ar žigulīti krastā un savāca mani. Trešo reiz bija pagājušo gadu arī rudenī tepat Latvijā ar draugu (tikai pēc makškerēšanas).Skaists ezers liela purva viducī, nāca tumsiņa. Vilkām atpakaļ, bet tā bilde jau purvā vienveidīga, orientierus arī vairs neredz. Nositāmies no virziena, stundas divas, trīs bridām līdz reprodukcijas orgāniem ledainā ūdenī kaut kādos brikšnos un dumbrājos, brīžiem iegāžoties kādā Ahhoj kunga veidotā tranšejā   , kamēr neuzlīdām uz valsts robežas un tad jau bija smaids līdz ausīm, neskatoties, ka mazā kļūda azimutā mums izmaksāja vēl papildus padsmit km līdz autiņam (beigās jau uzdevās uzķert zonu un sazvanīt vienu draugu, kurš ar autiņu atbrauca pakaļ un aizveda līdz manējam). Tas bija labs piedzīvojums.

Bija man toreiz kādi 13 gadi kad ložņādama pa mežu sēņojot apmaldījos.Labi,ka izejot no meža atpazinu vietu kur atrodos.Tik lai tiktu līdz mājām gan vajadzēja iet kādi 8km.

Tā pa riktīgo nav nācies apmaldīties.. Bet nedaudz nomaldīties ir gadījies.. Bet tā kā tiek šēņots vienā vietā, tad ātri izdevās atrast pazīstamas bildes..

Ir gadījies, bet ieejot mezā vienmēr ievēroju saules stāvokli, skaņas apkārt, mobilos sakarus..

Reiz aizmaldījos prom no mammas, bet ātri vien sabļāvāmies, izrādījās, ka biju iazklīdusi līdz pašai meža otrai malai! :D