Ievads. Sieviete – tas ir liels plēsoņa ar spilgtu ārējo izskatu. Šim plēsoņam piemīt liels spēks, veiklība un grācija.
Daudzu valstu pamatiedzīvotāji paniski baidās no viņām, jo uzskata tas par noslēpumainiem un neprognozējamiem radījumiem. Sievietes bieži vien ieceļ dievu kārtā, pielūdz un viņām dāvina visādus nieciņus. Dažkārt viņas arī apprec, taču visbiežāk viņas tikai mīl. Tad kāpēc sievietes būtu jāsargā, ja jau viņas uzbrūk cilvēkiem? Pirmām kārtām tīri praktisku apsvērumu dēļ. Attiecības mednieks – medījums ir viens no svarīgākajiem cilvēces attīstības veidiem. Īsāk sakot, bez sievietes cilvēki kļūst par muļķiem. Tātad sievietes ir svarīga dabas līdzsvara sastāvdaļa un mums jādara viss, lai viņas nepazustu no mūsu dzīves.
Ārējais izskats, uzbūve.
Latvijas teritorijā sastopamās sievietes ķermeņa garums parasti ir 150 – 180 cm, kājas pēdas garums 25 – 30 cm, auss garums aptuveni 7 cm. Sievietes ķermenis ir izstiepts no augšas uz apakšu, galva neliela, apaļas formas, astes nav. Apmatojuma krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk sastopamas blondīnes, brunetes un rudmates. Sievietes spēj izdot dažādas skaņas. Gan īsas un zemas, gan ilgstošas un spalgas. Dažkārt šīs skaņas atgādina klepu, taču biežāk – smagas nopūtas. Nokaitināta sieviete sprauslo un rūc, taču, kad ir noķerta lamatās, parasti guļ klusi un mierīgi.
Sieviešu rašanās.
Oficiālā zinātne pagaidām atturas no komentāriem šajā jautājumā. Ir viedoklis, ka sievietes ir bijušas vienmēr, taču daži speciālisti noliedz šo apgalvojumu, balstoties uz nesen izdarīto atklājumu, - tur, kur uzturas sievietes, drīz vien parādās arī bērni. Šis fenomens vēl gaida savu izskaidrojumu.
Izplatības areāls un to noteicošie faktori.
Sievietes ir izplatītas gandrīz visā pasaulē. Pilsētās viņu ir vairāk nekā tuksnešos, savukārt kūrortos vēl vairāk nekā pilsētās. Sieviete ir tipisks tropu joslas iemītnieks, viņa mīl sauli un pludmali, tāpēc viņa nav pārāk piemērota sniegam un zemām temperatūrām. Taču daži pētnieki apgalvo, ka ir satikuši sievietes arī kosmosā, kur, zināms, dzīvības nav.
Sieviešu apakštipi un iedalījums.
Sieviešu plašā izplatība pa visu planētu ir sekmējusi četru sieviešu apakštipu veidošanos: kaķenītes, mīļumi, jaukumiņi un saulītes. Taču pasaulslavenais sieviešu speciālists Zigmunds Freids apgalvoja, ka ir tikai trīs sieviešu veidi: sievas, mīļākās un pārējās. Tiesa gan, viņam kategoriski nepiekrīt marksisti-ļeņinisti, kuri piedāvāja citu iedalījumu: slaucējas un kolhoznieces.
Barība.
Sievietes mīl uzturā diezgan lielu dažādību. Viņas uzbrūk visam dzīvajam – no omāra un kaviāra līdz pat plūmju liķierim. Mazus dzīvnieciņus sieviete notiesā samērā ātri, īpaši, ja viņa ir izsalkusi. Lielākus viņa vispirms apdullina un pēc tam tik un tā apēd. Vienā reizē sieviete spēj apēst veselu kārbu šokolādes. Kad viņa apmierinājusi savu izsalkumu, tā var arī paspēlēties ar savu laupījumu, paziņojot, ka ietur diētu. Šajā gadījumā laupījums tiek kaut kur noslēpts, piemēram, ledusskapī, taču vēlāk tik un tā tiek notiesāts.
Pasākumi sieviešu saudzēšanai un pavairošanai.
Sieviete – viens no skaistākajiem radījumiem pasaulē, kurš izdaiļo mūsu apkārtni, dzīvokļus un mašīnas. Tāpat viņai piemīt liela zinātniska un mākslinieciska vērtība. Lai pasargātu sievieti no pilnīgas iznīkšanas, jāveic daudzi dārgi, bet nepieciešami pasākumi. Speciālisti iesaka vest sievietes uz teātriem, bankām un, pats galvenais, uz veikaliem. Jau sen novērots – tajos apgabalos, kur nav veikalu, gandrīz nav arī sieviešu. Dažās valstīs, it sevišķi Tuvajos Austrumos, sievietes cenšas audzēt nebrīvē, izveidojot tā saucamos harēmus. Diemžēl šī prakse pie mums nav izplatīta….
