cik liels ir tavs tas saucamais pacietības mērs?

Sarkanās armijas dienās man ir štruntīgāk ar pacietības mēru, viss tāds uz nerviem krītošs, bet kopumā es esmu ļoti pacietīga. Pie ārsta 4 stundas gaidīju rindu, vēl šodien 20 minūtes draudzene kavēja, es gā gurķis - vsjo porjadke. Sūtu 60 mājas tālāk reti, bet tā gadās, ka vienā brīdī cilvēki viens pēc otra skalo man smadzenes.

Ja ar pīcku pie ūdeņiem, tad ļooooti liels. :)
Ja ar kaut kādiem "dorņiem" vai pie situācijas tjipa "nemīz uz galvas, stāstot , ka lietus līst", cenšos pārtraukt to bezsakaru ātri un efektīgi - ir skaistākas lietas uz pasaules, kam vērts iedalīt laiku un uzmanību.

Nezinu ko nozime pacietiba,man tadas nav nemaz.Man visu vajag tagad un uzreiz.Tads nejauks netikums

ljoti mazs.. draugi zina ka mani kaitinaat un novest liidz peedeejam nevajag.. jo dusmaas parasti cilveeks pasaka to ko nevar pateikt taapat.. un shaadi vaardi var sanaakt ljoti sapiigi.

Nez.. es pēc dabas mierīgs. Iepriekšējā darbā kad apnika, pagaidīju savu mēnesi un aizgāju.. protams, ka bija pretenzijas.. bet nu, ja neciena tevi, tad nav ko cienīt.
Dirst sūta tikai tie, kuri paši bieži tiek pasūtīti, varētu teikt ka bērnības trauma. :D

Starp citu es zinu, ka lielākai daļai pacietības mērs ir ļoti mazs.. tik mazs, ka viņiem jau kuro gadu zog no makiem, faktiski mīž uz galvas, bet viņiem tas pacietības mērs tik mazs, ka tālāk par savu dzīvokli neko neredz.

Diezgan mazs, bet "uzeju gaisā" reti (es vienkārši nejēdzu būt dusmīga, nesanāk kā filmās; esmu ievērības cienīga tad, kad runāju muļķības un stāstu jociņus, haha). Bet nu besī ĻOTI.

P.S. KEPKE, ir atšķirība starp to "lielumu" un to, kā cilvēks reaģē, kad tas mērs ir pilns.

diezgan  liels,bet tos,kuri kautko ne tā pasaka vienmēr piefiksēju,laikam esmu mazliet ļaunatminīga.

ļoti liels

Turos līdz pēdējam brīdim.. Bet kad tas viss nāks uz āru, nu tad .. piedzīvosiet ko līdzīgu Černobiļas AES katastrofai!

diezgan liels mērs.Bet atkarīgs kas kaitina,dažiem ir talants ātri izvest.