kā pareizi sastādīt dzejoļa analīzi?

Jāraksta uz lapas vertikāli , kā arī jāievēro atkāpē no lapas augšas . Un pēc katra pantiņā jauztaisa neliela atstarpe .  

ET - īsi un vienkārši  

at

njaa tik miiliigi nosaukuminji, un iepejams , ka varbuut pat, pastaav tada varbutiiba ka gribetos palasiities sitos  jaukos dzejoliisus ...bet ta nopietni nav diemzeel!!!

jap...
uznāk brīži, kad kko uzrakstu...
nuu,jau būs labs laiciņš kopš neko neesmu rakstījusi...

Man trešais patīk. Filosofiska doma.

Dzejoļu krājumos.

Imants Ziedonis "Vrubela "Ceriņi""


Ziema. Sals, un
sniegputeņi kauc.
Ko tu mani
katru nakti sauc?
Zili ceriņi man
vēl aizvien,
Zili ceriņi man
logā skrien.
Ko tu mani
savos matos vij?
Ko tu skaties
cauri pusnaktij?
Melnas skumjas
tavās acīs tumst.
Melna tumsa
tavās acīs skumst.
Zili ceriņi tev
pāri plūst,
Zili ceriņi tev
matos gruzd,
Zilas liesmas
aicina un lūdz.
Deg ap mani
ceriņi un rūc.
Balti sniegputeņi
logā klūp,
Deg ap mani
ceriņi un kūp.
Viss, kas deg un
nesadeg, ir svēts,
Deg ap mani
ceriņi un rēc.
Kaut kur pērkoņ -
negaiss šalcot līst,
Kaut kur zili
viļņi šalcot plīst.
Arī tur, kur
pasaulei ir gals, -
Zili ceriņi un
tava balss.
Ko tu visu mūžu
neiemiedz?
Ko tu klusējot tik
skaļi kliedz?
Svešā, ko tu
lūdz, un ko tu liedz?
Ko tu ceriņus man
logā triec?
--------
Apklust zālē
klusu soļu takts.
Tretjakova galerijā
nakts.
Nakts.
Un tavās ceriņzaru delnās
Zilās ugunīs deg skumjas melnas.

  

Ko ieteikt Tev...

Jāķer noskaojums..

Varu Tev dāvāt vienu savu dzejoli skolas sacerējumam vai ieskaitei - > Avots

Tas tapa, izkristalizējās sakarā ar 25 marta deportācijām 40-jos gados

Ir balādes, bet šī četrinde palika kā galvenā

Nezinu, nepagulili nakti, izkaujies ar puikām, tad paskumsti - būs noskaņojums un iedvesma..

Dvēseles stāvokli nevar pasūtīt - tas vai nu ir vai arī nav

Tēmas?

Te pat nevajag Google, ielūkojies IRC jautājumos vai atbildēs, Tev būs tik daudz asociāciju un  iedvesmas avotu, ka nespēsi vien dzejoļus rakstīt..

opietni - dzeja ir īpašs dvēseles stāvoklis, tāpēc vairs to nerakstu

Man vieglāk rakstīt prozā..

Sigitas Parulskis savā gramatas Trīs sekunžu debesu  žurnālam Karogs atbildēja

Dievs man atņēma poetisko dzirksti. Tagad es varu rakstīt tikai viduvējus dzejoļus kaut tūlīt, bet labu dzeju..
Pazuda. Nezinu, kad un kāpēc, bet pazuda. Kad sajutu, ka varu rakstīt tikai viduvējus dzejoļus, jutos ļoti nelāgi.
Varbūt dzejoļi nobijās, viņi taču tik jūtīgi....

Man ir Viktora Avotiņa skola, un arī es negribu varot dzeju, tāpēc rakstu prozu.

Dzeja tas ir īpašs dvēseles stāvoklis - nevajag varot dvēseli un dzeju lai dabūtu ieskaiti

Es aš apraudājos atminoties savus literatūras skolotājus

Pasūti viņus pie Vanadziņa un dulla Daukas, bet neliec kauneties imantam Ziedonim, Ojāram Vācieti, Harijam Heisleram, Mirdzai ķempei, Vijai Rozei, Laimai Līvenai, Klāvam Elsbergam, Knutam Skujiniekam un daudziem citiem dzejas dzižgariem par mēģinājumu nokārtot ieskaiti dzejā!

Dievišķā dzirksts var Tevi saniegt arī 5 minūtes pirms ieskaites - tad arī radi, bet Dieva dēļ nemoci dzeju, Aspazija Tev to nepiedos

Imanta Ziedoņa dzejolis "Motors" - tas tā puikām varētu patikt...