Kura šķiet visdrausmīgākā fobija?Bailes, uztraukums, nemiers. Bieži tas ir iekšējs. Var arī būt bailes par līdzcilvēkiem. Uztraukums nepamatots vai pat pilnīgi bez iemesla. Nemiers par bērniem, nemiers par vīru vai sievu. Nemiers par saviem vecākiem. Šādi satraukumi dziļi iekšēji un uz āru vērsti sastopami ļoti daudziem cilvēkiem. Citi ar to ir samierinājušies, citi apmeklē mediķus un lieto norādītās zāles – antidepresantus. Citi meklē palīdzību pie netradicionālās medicīnas. Daudzi nespēj panākt uzlabojumu un nonāk depresīvā stāvoklī vai depresijā. Citi saasinājuma brīžus pavada slimnīcā. Viss atkarīgs, cik lielā pakāpē Jūs skārusi sen izplatīta nelaime – bailes vai fobijas.
Fobijas nepazīst robežu un savā varā pakļauj jebkuru, pat gudros, skaistos un slavenos. Pati fobija kā slimība tiek uztverta tieši, sašaurināti, jo simtomi norāda konkrētu izpausmi – bailes, satraukumu. Psihiatri un psihologi uzskata, ka terapija jāuzsāk ļoti uzmanīgi, citādi bailes var palielināties. Ir gadījumi, kad fobijas pašas pazūd bez pēdām. Ekstremālās situācijās cilvēki spēj koncentrēties un fobija „neieslēdzas”.
Ir gadījumi, ka fobija pārvēršas par patikas vai vaļas prieku pret lietām vai darbībām, kuras agrāk izraisīja bailes. Daudzas izpausmes, pie kurām mūs noved fobijas, zinātniski vēl nav izpētītas. Medicīnā vēl daudz darāmā. Problēmas apjoms ir milzīgs. Pētījumos par fobijām sastopam, ka vismaz diviem no pieciem cilvēkiem ir liela nepatika pret kaut ko.
Patreiz fobiju sarakstā ir vairāk kā 250 dažādu fobiju nosaukumu. Minēšu dažas:
- Arahnofobija – bailes no zirnekļiem.
- Klaustrofobija – bailes no šaurām, slēgtām telpām (piem., lifts).
- Tafofobija – bailes sadegt dzīvam.
- Antofobija – bailes no puķēm.
- Genufobija – bailes no ceļu locītavām.
- Metrofobija – bailes no dzejas.
- Zoofobija – bailes no dzīvniekiem.
- Agrotafobija – (burtiskā tulkojumā – bailes no tirgus) bailes iziet no mājas, bailes izmantot sabiedrisko transportu, bailes no iepirkšanās, bailes no lielveikaliem, bailes no vietām, kur daudz cilvēku. Šī ir viena no kompleksākajām fobijām, jo tajā tiek ierauti arī ģimenes cilvēki un draugi, lai pavadītu vai būtu klāt cilvēkam sirgstošam ar šo fobiju.
Pie kompleksajām fobijām pieskaitāma sociālā fobija. Šīs fobijas kaitējums ir ļoti liels, jo ar šo fobiju sirgst no 2 – 20 % cilvēku.
Sociālās fobijas sevī ietver:
- bailes no kritikas;
- bailes no kritiskas nopētīšanas;
- bailes uzstāties, aizstāvēt viedokli;
- nespēja rakstīt, otra klātbūtnē;
- nespēja skaļi lasīt;
- nespēja apmeklēt sabiedrisko tualeti;
- pusdienošana vai ēšana ārpus mājas.
Teorētiski fobijas var ļoti vienkārši klasificēt, praksē tās nav tik skaidri izteiktas un tās ir grūti atšķirt. Fobiju klīniskā klasifikācija ir ļoti nozīmīga, jo kompleksās fobijas ir nopietna saslimšana. Agorafobija un sociālās fobijas parasti ne tikai ierobežo indivīda dzīvi, bet bieži ir saistītas ar citām saslimšanām.
„Evolūcijas teorija sniedz vispārēju skaidrojumu, kāpēc fobijas ir tik izplatītas. Evolūcija nemaz nav spērusi tik ļoti lielu soli uz priekšu, un teorija pieņem, ka mūsu pamatinstinkti ir tikai nedaudz citādi nekā tie bija mūsu senčiem, kuri dzīvoja pirms desmittūkstoš gadiem. Fobijas rodas šodienas un akmens laikmeta vides neatbilstības dēļ; tas nozīmē, ka mēs gaidām briesmas tur, kur to nemaz nav. Sistēmas, kuras mūs brīdina par draudiem pašreizējā vidē, var būt pārāk jūtīgas mūsdienu dzīvei, un trauksmes signāli tiek doti pie niecīgākā kairinājuma.”( H. Saula, Fobijas)
Vai mēs spēsim mainīties? Mainīties, lai fobijas mūs pamet, labākajā gadījumā nepiemeklē.
Sastopoties ar neirolingvistisko programmēšanu (NLP) tehnikām, es sastapos ar fobiju dzēšanas tehniku. Nevaru apgalvot, ka katrs spēj atbrīvoties no bailēm pateicoties NLP, bet no daudzām „mazām” fobijām gan (no bailēm būt tumsā, no bailēm redzot rejošu suni vai suni vispār, no uzstāšanās bailēm, bailēm no ūdens, augstuma, slēgtām telpām); tādēļ nolēmu šai problēmai pievērsties nopietnāk.
Ir grūti saprast, kas notiek zemapziņā tad, kad mēs iegūstam un nostiprinām bailes. Zemapziņa ir grūti pieejama. Kognitīvā terapija neprasa, lai cilvēkiem būtu ārkārtīgi skaidri un izprotami formulētas viņu problēmas, bet tā pieņem, ka viņi zina, no kā baidās.
Uz to pamatojas arī praktiskās psiholoģijas virziens neirolingvistiskā programmēšana (NLP). Savas baiļu sajūtas jūs spējat izjust patreizējā brīdī. Katru jūsu nepatīkamo sajūtu, kuru atceraties no pagātnes, iztēle veido pēc jūsu priekšstatiem par notikušo. Jūs slikti vai pārbiedēti jūtaties kādā noteiktā pagātnes brīdī un ar to arī pietiek.
Parasti cilvēki savas bailes un nepatīkamos notikumus spēj atcerēties skaidri un spilgti, no tām veidojot it kā kartiņas. Šajās atmiņu kartiņās katru reizi no jauna izjūtot bailes, mēs sevi redzam šai notikumā asociēti*. Bet ja šo situāciju jeb attēlu ar nepatīkamo notikumu spējam atbīdīt – disociēt**. Mūsu klātbūtne dotajā brīdī (atceroties) nav tik spilgti izteikts, mēs skatāmies uz notikumu no malas.
NLP piedāvā dažādas iespējas kā šo it kā vienkāršo instrumentu – asociētu stāvokli – pārvērst disociētā, pielietojot fobiju dzēšanā.
Varu teiks, ka piecu gadu laikā iegūti labi un teicami rezultāti. Pārsvarā neatgriezeniski rezultāti – fobijas izzūd, bailes un uztraukumi it kā pamet zemapziņu.
„Tas, kam cilvēks nešaubīgi tic, kļūst par viņa realitāti. Viņš netic tam, ko redz; īstenībā viņš redz to, ko ir nolēmis redzēt. Iepazīsti savus aizspriedumus un tad centies no tiem atbrīvoties, jo tie ir šķērslis tavā ceļā.” (Braiens Freisijs)
* Atgriežoties notikumā un to no jauna pārdzīvojot, skatoties uz to it kā ar savām acīm, pašam piedaloties šajā notikumā, ir asociēts stāvoklis.
** Disociēšanās ir stāvoklis, kad uz notikumu norisi skatās it kā no malas.
Dace Rolava, NLP meistare, "Jauno psiholoģiju centra" direktore , www.nlp.lv
...Kā var būt bailes no dzejas?!! *aapa
