kādas ir pazīmes kad cilvēks sabrūk?

Viņš zaudē dzīves jēgu, nekas vairs viņam nesagādā prieku, viņš neko vairs negrib - ne ēst, ne dzert, ne gulēt...

vini noveersas no dziives viniem ir slikti viss apkaar t ir slikti neko negribas nevienu gribas salimt uz kreesla un nekad nepiecelties negribas neparvienu ruupeeties negribas neko....................

man šķiet,ka to var pateikt pēc cilvēka uzvedības,runasveida,attieksmes pret sevi un pārējiem.

Daļa pazīmju jau ir.

Pilniiga apaatija...

Viss ir vienalga,pazaudee jeb kaadu kontroli,bailes.tur kur citi kriit panikaa,var saakt smieties.vienkaarsi sirmis aizveraas

raud pat maznozīmīgu iemeslu pēc. pēc pus stundas var smieties, taču tikai tad ja blakus ir kāds. ja nav tad tikai jāraud, vnk nejau tāpēc ka gribas, bet ķermenis nespēj pieņemt dvēseles stāvokli un cenšas no negatīvā atbrīvoties caur asarām... laikam...
tad vēl gribas būt cilvēkos, bet nespēj tur izturēt. ilgi skaties vienā punktā un neko nedomā, neko nerunā, lai gan apkārt visi čalo. zūd realitātes izjūta - sapņi itkā sajaucas ar realitāti.
neizskaidrojamas bailes no tumsas un no tā kas atrodas aiz durvīm, loga utt.

Pirmkart jau to var redzet pec sejas,parasti tad cilveks izskatas pelecigs un vecaks.
Vins no visa atsakas,neko nevelas un vinam uz visu ir vienalga.
Jo vinam jau liekas ka slikyta vairs nevar but,un ja bus tas jau vinu vairs nerausta,paieradis.
Dzive dazreiz mak iz......t.

katram cilveekam ir savs sabrukssanas staavoklis

nu vins nokrit un katra kermena dala aizripo katra uz savu pusi

Cilvēks noslēdzas sevī,neko negrib,jūtas slims un noguris,visu kas iepriekš interesēja pamet novārtā.