kad gulēt ejat ... atvadīsities???

noteikti. čau!

Uz ko DP jau ir reaģējusi, aicinot šo maršu aizliegt. Šeit jāizceļ vārds aicināja. Vispār DP efektivitāte ir apšaubāma, tāda sajūta, ka viņi veic žurnālistu darbu - ievāc statistiku, brīdina, aicina, informē, prognozē, nu lab vēl dažus uz pārrunām uzaicināja. Tā vien liekas, ka viņu stratēģija ir cīnīties ar sekām, nevis censties novērst draudus pirms kautkas ir noticis, kaut viss jau redzams iepriekš. Daudzus gadus, nav manāms ka viņi darītu kautko citu kā žurnālistu darbu.

ai es neredzeeju...:( bet juutu liidzi ar visam chetraam..:*

Lai būtu skanīgs, orģināls......Un tāds no kura bēnam nebūtu jākaunās vai jāciešs no cita apsmiekliem!!!!
Dēlam jau pasen atpakaļ kkur 12gadu vecumā biju izdomājusi..Ralfs, Rihards vai Kriss..=)
meitai vēl šobrīd svārstos un pat īsti nezinu..

- "Beidz māt man ar roku, no manīm tak tik daudz nesmird, ka šitā aiz manīm vēl jāvēdina"
Bet nu pietiek jau arī ar:
- "Kau tev kaila sieviete uz galviņas uzkristu"

Skolas solā. Rakstot noskaņu aprakstu par rudeni- "Rudens ir atpūtas un pirms miega laiks. Dabai tiek dota iespēja atpūsties no vasaras karstuma un svelmes, lai sagatavoties ziemai. Rudens ir miera osta dabai un nereti arī cilvēkiem. Man visi gadalaiki ir vienlīdz svarīgi. Man rudens ir īpašs ar to, ka tas ir nomierinošs. Man patīk sēdēt ārā un baudīt vēsuma dzestros,bet maigos pieskārienus un domāt. Aizdomātie par lietām, kuras ikdienā paskrien garām neievērotas, dēļ laika trūkuma. Rudens ir burvīgas nostaļģijas laiks.
Koku lapas kļūst sārtas un iedzeltenas, un priecē acis. Laikam ritot, lapas nokrīt un padara pelēko pasauli krāsainu, līdz brīdim, kad sētnieki tās novāks un sabāzīs melnajos maisos. Tā pilsētās ir pieņemts. Bet koki turpina stāvēt, rādot, ka ir stipri un ziemai gatavi. Kokiem nav vajadzīgas lapas, lai izraisītu patiku sirdij. Tas ir rudens nopelns.
Man patīk tumši zilās, pelēkās debesis. Tie ir mākoņi, kas padara debesis skaistas, pirms tie grasās izdāļāt savas trauslās lietus pērlītes. Tās ir mierpilnas, nav spilgtas un noslēpj kaut ko, tās nav tumšas kaut ko nerādot. Debesis ir tādas kādām tām ir jābūt- patiesas-, rādot visu patiesās krāsās. Neapžilbina acis, bet nomierina tās. Nenotiek nekādas gaismas spēles- viss šķiet reāls. Ja nevēlies to visu redzēt, tu drīksti paslēpties zem sakritušajām lapām līdz atnāks ziema.
Man rudens ir poēzijas un mākslas laiks. Atpūta pēc vasaras dēkām. Sagatavošanās ziemas nopietnībai.
Nedomā, ka man patīk tikai rudens. Es varētu ilgi un gari vēl rakstīt par ziemu un sniegu, ko tā atnes. Dažreiz arīdzan vēlā rudenī paveicās baudīt šo dabas stihiju- sniegu, kad viss balts un piepilda sirdi ar bezgalības sajūtu. Koki ir apsniguši. Ik pa brīdim nokrīt kāda sniega kupena no sasnigušā mājas jumta, bērni veļ sniegavīru un tad to nesteidzīgi sagrauj. Viss ir balts, skaists. Skaistās, neatkārtojamās sniegpārsliņas traucas lejup no debesīm. Bet viss patīkamākais gan vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī- ja tev ir auksti atradīsies kāds,kas sasildīs!
Burvība te pat aiz stūra, tas ir pavasaris, bet dzīves pilnība- vasarā. Katrs gadalaiks ir īpašs ar kaut ko, kas man tīk. Tomēr rudens pienāk ar savu mīklu, ar noslēpumu, ar mītu kuru gribās bezgalīgi šķetināt vēl un vēl, līdz pagurs prāts. :)"

vispār nē, piespiedu kārtā to daru ar radiem, jo viņi tā paraduši, bet nez kāpēc man nepatīk šī paraža. Ja es apkampju, tad no sirds, bet ne katru reizi bie satikšanās un atvadām, vnk kā rituālu.. nē, nē, nē...

nu tas ir sapigi atvadities jaa, un piem ja kadam cilvekam piekjeries un bus jaatvadas kad vinsh brauks prom no valsts vispar... nav nekas sapigaks