kapēc citiem patīk norādīt ko viņš darīs?

lai pats neaizmirstu, ko vajadzēja izdarīt

1. Galīgi neļaunais ekstravers -t.i. -cilvēks atklāts, sabiedrisks, aktīvs -  tāds pozitīvs. ļoti bieži sastopams mūsdienu jaunatnes vidū un tas nav slikti -  kā te nesen minēja kāds ircietis - jeņķiskais pozitīvais tips, kas itin bieži kontrastē ar šito ...ūdaino eiropeisko depresīvi negatīvisko .. figņu.
2. VIP  - pienākums.
3. "PseidoVIP" - sarežģīti izskaidrot, bet nereti smags gadījums.   Īsāk sakot - ku-kū. t.i. kad cilvēkam šķiet (vai smagā stadijā - pārliecināts), ka sabiedrībai interesē, kur viņš ēdīs, kur d dzers un pārējo.

Pretējs cilvēka tips, mūžīgi nesakārtotajam - nav laika. Ups! Es aizmirsu. Ak, vai es nokavēju u.t.t. u.t.jpr.
Uzskatu, ka tas ir vairāk vajadzīgs nekā 1.mais tips, taču ja bez mēra (kā vienmēr par skādi) tad nu attīstās visas šitās te maniākali ''svarīgās'' padarīšanas - dzeru teju 12:30, eju iznest atkritumus 12:35 , atnāku mājas 12:40...līdz punktuālam absurdam

Lai citi zinātu, kur šo cilvēku var sameklēt/ sastapt, vai lai vienkārši konstatētu faktu, ka viņš tur bija/būs, vai vai varbūt lai palielītos.

katram cilvēkam savas dīvainības. piemēram man saka, ka es vienmēr visus pamācu "Ko tu dari?! Tas jādara tā un tā..." "Tu vienkārši iznieko laiku, labāk būtu darījis ..  ."
es minēšu, ka tas cilvēks ir diezgan sabiedrisks un populārs. (ir tādi cilv., kuriem vnk muti nevar aizvērt gribēdams.)
vai arī to stāsta, jo nav ko citu pastāstīt.. variantu daudz

nezinu kā ar tām norādēm(mana dzīve iet kā pagadās)
bet zinu cilvēku ,kam dzīve tālu uz priekšu saplānota,viņš citādi nevar,tāds darbs un tāds dzīves stils un temps