kas tevi visvairāk spēj nokaitināt un krīt uz nerviem citos cilvēkos?

Izvairiishanaas no atbildiibas, neatbildeeshana..grr...!

Neviens mani neiepriecināja, neviens nenokaitināja. Lūk grafiks ar manu emociju izmaiņu dienas garumā:

__/\_______________________________________
Rīts                                                            Tagad

:D

par tīrīšanas līdzekļiem kas sekundes laikā parada visu žilbinoši baltu :@ kāds idots tam ticēs?

Ko tu šobrīd domā?

nav kā zakons.

Vnk.
Uzprasi sev jautājumu, kāpēc tev viņš krīt uz nerviem, ko viņš tādu dara, ka krīt uz nerviem, parunā ar viņu par to varbūt vairs tā nekritīs.
Ar laiku  beigs krist uz nerviem, mīlēsi viņu viss būs labi, būsiet laimīgi, neņem piere ar ko viņš tādu krīt uz nerviem. Protams nezinu ko viņš tādu dara.
Ja jau reiz prasi, kā iemīlēt, tas nozīmē, ka iekšēji tu viņu mīli, bet arēji neapzīnies, tu jau viņu sava ziņā mīli.
A viņš tevi mīl?

Intelekts un morāls spēks., fanātisms, katram savā lauciņā arī ir apbrīnojums.. Talanta klātbūtne

censhanaas iedereeeties un neatshkjirties...kaaa lai to pareizaaak nosauc? Peleeekoshanaaas

Nokaitināt mani ir viegli.. Vispār esmu garastāvokļa cilvēks, man garastāvoklis var mainīties nemanot..

Pilnīgi Tev piekrītu. Bet ar to darīšanu/nedarīšanu priekš/dēļ otra - ir simbioze un ir parazītisms.   Man, piemēram, varbūt ir apnicis sev cept pankūkas, bet kādai būtnei kaut kur ir noriebies cilāt auto motora pārsegu, skraidīt apkārt meklējot bomzi malkas skaldīšanai (jo tie arī slīpi palikuši) vai maksāt veļamašinas remontētājam pussimtu par to, ka vienu skrūvīti ieskrūvējis vietā (bet to jau Viņa nezin,ka vainīga bija tikai skrūvīte).
Manuprāt, vēl ļoooti grib atrast laimi otrā tie, kam nav kārtīgu vaļasprieku, sirdslietu. Protams, ir zināmi gadījumi , kad hobijs pārņem cilvēku tādā mērā, ka viņam tā otrā pusīte nemaz nav vajadzīga. īsāk sakot - galējības nav labi neviena virzienā.
Un vai tad vakariņas divatā nav garšigākas?