Kāpēc meitenes nēsā tās zeķubikses no kurines tas tā sācies un kāpēc?Vēsturē, pirmās slavenās drēbes kājām bija parastas auduma lupatiņas, aptītas kājai apkārt līdz augšai. Šo dizaineru brīnumu valkāja Romiešu impērijas saulrietos. Hronikas raksta - „imperators Augusts aukstajā gada laikā apģērba četras tunikas, vienu apakškreklu, priekšautu uz gurniem un aptina kājas ar auduma strīpām”.
Senajiem romiešiem apģērbi kājām, kā tādi, nebija pazīstami. Silts klimats, garas tunikas – garās zeķes nebija nepieciešamas. Tad kāpēc visi runā par seno Romu? Paradumu aptīt kājas ar auduma lupatiņām, romiešu karavīri ieviesa no saviem kariem ar ziemeļu ciltīm. Sākumā, tas tika uztverts nicinoši, bet to priekšrocības bija tik acīmredzamas, ka jau mūsu ēras II-III gadsimtā šādas „zeķubikses” tika izplatītas visur. XII-XIII gadsimtos sāka valkāt pagarinātas kleitas, kuras sakrokotas ar jostu. Zem kleitas bija uzvilktas garas zeķes, piestiprinātas pie platas jostas ar saitītēm. Šāda „ierīce” nebija ērta, jo mode prasīja, lai saitītes būtu kā uzvilktas stīgas. Bet adītas garās zeķes vēl nebija izgudrotas, tās bija šūtas no rupja auduma.
Lai sasniegtu noteiktu elastīgumu, tās tika piegrieztas pēc slīpās līnijas, šis fakts padarīja zeķes ļoti dārgas. Lai kā nebūtu, bet tieši šādā izskatā, drēbes kājām eksistēja vēl daudzus gadsimtus, kamēr josta un garās zeķes saplūst vienā.
Pirmā zeķu adīšanas mašīna tika uzbūvēta jau XVI gadsimta pašās beigās. To paveica angļu garīdznieks Viljams Lī. Šāda mašīna ļāva adīt plānākas gan zīda, gan vilnas zeķes. Kamēr mašīna taisīja 800 cilpu minūtē, ar sieviešu-adītāju rokām bija iespējams paveikt „tikai” 60-80 cilpu minūtē. Ar mašīnu adītās zeķes pakāpeniski izkonkurēja tajā laikā modernās zeķes no zīda un samta. Lai arī zeķu ražošana kļuva ļoti izdevīga Anglijai, tikai tam laikam saprotamu iemeslu dēļ, karaliene Elizabete aizliedza šo mašīnu un ražošanas tehnoloģiju eksportam piesolīja nāves soda draudus. Viljams Lī bija spiests bēgt.
XVII gadsimtā modē ienāk pirmās krāsainās zīda zeķes. Ludviķa XIV laikā priekšroka bija gaiši zilām un sarkanām zeķēm līdz ceļiem. Marķīzes De Pompadūras sekotājiem modē bija mežģīņu zeķes.
1868. gadā sabiedrības uzmanībai tika prezentēta pirmā rūpnieciskā adīšanas mašīna. Mašīna, kuras izgudrotājs bija Viljamu Kottons, ļāva ražot 40 zeķu pāru vienlaicīgi (ar vīli). Zīda un kokvilnas dzijai bija galvenā loma zeķu ražošanā līdz 1938. gadam, kad pasaules izstādē Ņujorkā pirmo reizi tika nodemonstrēts neilons. To laiku reklāmā par neilona zeķubiksēm stāsta, ka tām ir „tērauda izturība un tīmekļa plānums”.
1939. gada 24. oktobrī pārdošanā ienāk neilona garās zeķes un sasniedz satriecošu panākumu. Burtiski pēc pusgada, 1940. gada 15. maijā notiek „sprādziens”, vēsturē nosaukta kā „neilona diena” – četru dienu laikā bija pārdoti 4 miljoni zeķu pāri. Tomēr Otrais pasaules karš aptur ražošanu, zeķu izstrādājumi un neilona garās zeķes kļūst par ārkārtēju retumu. Tikai 1945.gada augustā tiek atsākta neilona zeķu produkcijas ražošana. 50-tos gados tehnoloģija veic kardinālu soli uz priekšu un zeķēm pazūd gareniskās vīles. Tehnoloģijas pilnveidošana noved līdz mūsdienu zeķu sortimentam, plānumam, caurspīdīguma pakāpei un krāsu daudzveidībai. Neilona garās zeķes kļūst lētākas un pieejamākas.
Otrā zeķu revolūcija saistīta ar likras parādīšanos 1959. gadā. Jaunais, elastīgākais, tekstūrētais diegs no poliamīda uzlabo ārējo izskatu. 60-tos gados, līdz ar mini-svārku parādīšanos, rādās arī tendence zeķubikšu valkāšanai. Mini-svārki piešķīra īpašu izteiksmību kāju apģērbiem, iekļaujot zeķubikses ar rakstu un kurpes. Par zeķubikšu ražošanas līderi pilntiesīgi skaitās Itālija. Arī Krievijā, Anglijā un Holivudā priekšroka ir itāļu zeķēm/zeķubiksēm. Interesanti, ka visus slavenos brendus ražo vienā Itālijas provincē. Manufaktūras uzbūvētas burtiski dažu metru attāluma viena no otra, bet starp fabrikām nav nekādu ražošanas noslēpumu.
Mūsdienās ir pieejamas visdažādāko krāsu, biezumu un rakstu zeķubikses. Zeķubikses tiek veidotas no dažādiem materiāliem, vairāk likras – lielāks spīdums, vairāk elastāna – staipīgākas, utt. Kā arī modes dēļ tās tiek veidotas ar dažādiem iestrādātiem rakstiem – rūtiņām, ziediem, svītrām utt. Ja nezini, kā paspilgtināt tavu tēlu, izvēlies patiesi kliedzošas zeķubikses! Bet ar šo aksesuāru der arī uzmanīties, nereti gadās, ka raksts rada nevēlamu vizuālu defektu - kājas izskatās apaļīgas vai gluži otrādi, tās ar raksta palīdzību var izstiept.
Arī krāsas ir zeķubikšu labākais draugs – sākot no klasiskiem ādas krāsas toņiem, līdz kliedzoši sarkaniem, dzelteniem utt. Tā kā zeķubiksēm joprojām ir jānodrošina siltums, tās tiek veidotas dažādā biezumā un šis biezums ir mērāms denos, jo vairāk denu, jo siltākas un biezākas zeķubikses. Denje skaits nozīmē 9 km gara diega svaru gramos. 40 den nozīme, ka 9 km zeķubikšu diegam svars ir 40 grami.
Zeķubikses ieguvušas arī citas funkcijas, tās tiek veidotas no materiāliem, kas masē kājas, palīdz tievēt un saturēt augumu.
Kapēc meitenes, dāmas, nēsā tās augspapēžu kurpes/ Kāds no tā labums? Un kā,kad, tas sācies?heels [augstpapēžu kurpes] - šo vai šos vārdus mēs bieži dzirdam starp "modes dāmām" un ne tikai.. bet ko īsti šie papēži nodara meitenei vai jau "pieredzējušai augstpapēžu valkātājai" vai kādai citai? daži saka, ka papēdis tieši ir vajadzīgs, lai nedabūtu tā saucamo "plakano pēdu", bet citi saka, ka papēdis bojā stāju, mugurkaulu un pat kāju muskulatūru un kaulus, kā arī vēnas, potīti un vel daudz ko citu..
Augstpapēžu kurpju vēsture meklējama 17.gs. sākumā, kad augstais papēdis vispirms tika pielāgots vīriešu apaviem, konkrēti - zābakiem. Bet sievietes šo ideju nočiepa. Sākumā papēdim bija praktiska nozīme - tā uzdevums bija nostiprināt jātnieka kāju kāpslī. Sievietes pamanīja, ka 3 - 4cm augstie papēži vīriešu stāvus padarīja staltākus un lika izriest krūtis. Tas bija tieši tas, pēc kā sievietes jau sen bija tiekušās. Augstpapēžu kurpēs siluets top slaidāks un gaita jutekliskāka. Ir daži iemesli, kāpēc būtu vērts nēsāt augstpapēžu kurpes:
Augstpapēžu apavi kājas padara skaistākas. To nemaz nav grūti izrēķināt - pieliekot astoņus centimetrus, kājas kļūst garākas, arī smalkākas. Tiek izceltas potītes, un apakšstilbu muskuļi šķiet slaidāki. Tomēr maza auguma sievietēm nav ieteicams rāpties uz ķekatām. Nepārspīlējiet! Izvēlieties kurpju papēdīti, kas jūs nepadarīs smieklīgu. Pastaigāties augstpapēžu apavos ir gandrīz tas pats, kas pamirkšķināt vīrietim ar aci. Melna augstpapēžu kurpe ar siksniņu ap potīti kombinācijā ar minisvārkiem izskatās ļoti seksīgi. Kā jūs domājat, kāpēc tad visās erotiskajās filmās sievietei ir kājās augstpapēdenes? Lai apavi būtu erotiski, tiem jābūt maziem, kā Pelnrušķītes kristāla kurpītei. Platformenes šeit nederēs. Staigājot augstpapēžu kurpēs jāgroza gurni. Tomēr skriet pakaļ autobusam šādos apavos nav ieteicams, jo var nolauzt kaklu. Nost ar arhaisko pieņēmumu, ka augstpapēžu apavi veicina saslimšanu ar osteohondrozi! Tieši otrādi, muguras skriemeļiem kaitīgāki ir zemi apavi ar plakanu zoli. Augstpapēžu apavi pastiepj jūsu augumu garāku. Mazajām sievietēm ir ļauts izskatīties garākām. Liels augums ir kļuvus par vienu no skaistuma kritērijiem. Visas slavenās modeles taču ir garas! Papēdīši rada jaukas skaņas. Ritms rada pašpaļāvību un drošību. Augstpapēžu kurpēs jūs patiešām esat sieviete. Apģērbs šo uzdevumu pilnībā neveic, toties papēdīši gan! Neskatoties uz visiem emancipēto dāmu centieniem būt vienaldzīgām ar vīriešiem, sieviete tomēr ir un paliek sieviete. Nedariet pāri maza auguma vīriešiem! Ja esat abi viena auguma, neuzdrošinieties viņu pazemot, valkājot augspapēžu kurpes ar 12cm garu papēdi. No augšas pasaule izskatās skaistāka. Kāda meitene stāstījusi, ka kopš sākusi valkāt augstpapēžu kurpes, jūtoties daudz drošāka un pašpārliecinātāka
