Kā vīrietim ieskaidrot, ka tiešām viss ir beidzies???Pazemojot! Kāmēr vīrietis zemojas sievietes priekšā bez lieciniekiem, tas ir kā pīlei ūdens, palūdzās, paraud, izlūdz..., bet no tā nekas nemainās. Ir indivīdi, kas to spēj darīt arī publiski, demonstrējot, cik daudz viņš spējīgs panest savas lielās mīlas dēļ,( viņam tas pat sagādā baudu) savās acīs iztēlojoties , ka ir varonis. Jā, un daudzu acīs viņš tāds arī izskatās.:) Ne tik reti redzam līdzcietīgās draudzenes, kas šīm šķietamajām nelaimes čupiņām skrien pakaļ, aprūpē un apčubina, jo redz kā viņš cieš, drīzumā kļūstos arī par cita veida mierinājumu. (Tas ir veids, kā var puisim palīdzēt draudzenes, bet labi apzinoties, ka agri vai vēlu viņš aizies, jo jūtas nav balstītas uz patiesiem pamatiem) Un tā puisis pamazām atslābst no savas apsēstības, jo ir uzradusies cita, kura dara visu, lai būtu labāka par to nelieti, kas nabadziņu tā spīdzinājusi.:)) Eh, konkurece dara brīnumus:))!
Ne velti ir teiciens, ka mīlestība ir soli attālumā no naida. Ir veidi, kā vīrieša pašcieņu var iznīcināt, nostādot viņu pārlieku muļķīgā situācijā, kad publikas priekshā viņš kļūst apsmiekla vērts un nu jau vairs ne varonis savās acīs. Vīrietis baidās būt pazemots. Sievietes jau samierinājušās ar pakļautības lomu, tomēr smagi pārdzīvo. Bet vīrietis to ienīst. Naids spēj radīt citas emocijas, bet dažkārt tās ir vieglākais ceļš pret apsēstību, jo ir vienlīdz spēcīgas savā enerģētikā. Tas spēks un domas, kas lika vīrietim būt apsēstam ar konkrēto sievieti, pāroganizējās jaunu izjūtu apgūšanā. Kā likums , tie ir vāji vīrieši , tāpēc viņi meklē savā izredzētajā spēku. Vājums ir nepievilcīgs, visās savās izpausmēs.
Tam visam ir briesmīgas sekas, turklāt abām pusēm. Bet var arī samierināties ar cieņas apliecinājumiem. Var ļaut sevi mīlēt, jo kas gan tur slikts? Tikai neaizmirstot saglabāt distanci. Tas jau arī ir apliecinājums tam, ka vīrietis tiešām ir mīlējis un īsti. Labākais risinājums, manuprāt ir spēja saglabāt cilvēcību, sapratni un cieņu, neaizskarot jau tā sāpīgas stīgas. To var, bet līdz tam jāizaug.:))
Nenobriedis prāts savu sāpi metīs uz āru, liekot otram ciest - liks ciest otram par savām kļūdām, jo tā ir vieglāk apklusināt sirdsapziņu. Garīgums spēs samierināt kaisli ar alternatīvu būt šim cilvēkam blakus, kaut neklātienē, bet saglabājot visu to ,kas bijis, kas ir... Tikai samierinot otra sāpošo dvēseli, mēs spējam atlaist. Ir nepieciešams laiks un dialogs, un ļoti nopietni iemesliem. Galu galā ,pavaicājiet sev, kas ir mainījies? Es taču esmu mīlējis šo cilvēku, vai ļāvis sevi mīlēt, vai vienkārši pieļāvis tuvību? Tātad, esmu daļēji līdzvainīgs un arī atbildīgs. Vīrietis nekad neiegūs sievieti bez viņas piekrišanas (Te nerunājam par vardarbību). Kas ir bijis tas, kas sievietes domas ir mainijis????
