vai mūsdienās laime ir tikai iedomu auglis???

Katram sava skala, kas nosaka viņa laimi - tie, kas vienmēr nelaimīgi un neapmierināti, nespēj saskatīt savā dzīvē skaisto un pozitīvo, viņiem priekš laimes sajūtas vajag vairāk nekā tiem, kas ir laimīgi kaut vai tikai tāpēc, ka viņiem ir mājas, ģimene, darbs, laba veselība...

Vai tad TU peldies LAIMES IELEJĀ? Varbūt,tomēr,neiedziļinies jautājumā būtībā-varbūt slinkums paklabināt pa klavierēm atbildei pēc būtības ? ŠEIT diskutē-izpalīdz,nevis iejaucas sirdslietās.

tā ir bijis vnm, ne tikai mūsdienās (atceries labo, bet pēc vēl gadiem teiksi, ka laimīgs biji tagad, kaut tagad ta nemaz neliekas)- neapmierināto ir vairāk un viņus arī var labāk pamanīt nekā laimīgos, jo laimīgais parasti jau neauro- "vai cik man ir labi!"
otram klāstīt par savu laimi var būt pat neētiski, ja zini, ka viņam ir slikti un arī skaudību uz ssvi lieki izsaukt nav nekādas vajadzības..
kā es kādā seminārā augstskolā teicu- laime ir garlaicīga, ja uz to skatās no malas. par nelaimēm un sarežģījumiem var uzrakstīt sējumus, bet par laimi, tikai pāris lappuses, ja nevēlas garlaikot lasītāju. tāpēc jau parasti pasakas beidzas ar "un viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam", jo ko tad tur var par to laimi daudz stāstīt...

nu es domaju kad laime pastav, bet lieta jau tada, kad pats savas laimes kalejs... varbut viniem patik visu sarezgit, un nepatik kad viss ir labi, tape visur un visa mekle problemas,ta vieta lai butu laimigi..

Laime nav iedomu auglis - pēc tās tiecās, par to jācīnās. Ir cilvēki, kam tas nākas viegli un ātri (ak, laimīgie) un cilvēki, kas par to cīnās visu savu mūžu. Tas arī viņus padara neapmierinātus (kā tu saki) un nogurušus. Un uztraukties jau nevajag par tiem citiem - neapmierinātajiem, bet pašam par sevi un savu laimi.

Ko Tu te staasti?Es piemeeram esmu laimiigs..Un man vina ir vienmeer naakusi aatri un easy..

njea nav iedomas :) laime pastaav vakar satiku :D

ja spej nowertet tad ar laimi saskati un baudi