saprāta robežās jā,  ja ļoti tici kaut kam - tas ir mērķis uz ko tu arī tiecies... tad tas ir iespējams

neaiztiec sūdu, jo tad tas smirdēs vēl vairāk!!!

to lielo jau pārcietu pagājušajā nedēļā.. vispār drausmīgi... nebiju tā slimojusi vairākus gadus!!!

uzpsiho, ka vinjsh neizgriezh uz labo pusi zekjes, pirms iemet veljas mashiinaa!!!!

taa tas gadaas, ka citi muus nesaprot tieshi tajos briizhos, kad mums tas nepiecieshams.... kaa saka : zakon podlastji... es parasti taados briizzhos atrodu aatri aatri ko dariit un meegjin atslaabinaaties, lai nomierinaatos, un tad skaidri un gaishi pasaku, ka esmu viilusies, jo gaidiiju atbalstu.....

esam ieplaanojushi saaicinaat sava deela(5gadi) draugus un uztaisiit aaraa pagalmaa egli ar karstu shokolaadi un rotaljaam , slidkalninjus uttt.... tachu baidos, ka sniega nebuuss.... nezinu par tiem sabiedriskajiem pasaakumiem kur ir juura cilveeku man sajuusmas nav jo no pieredzes zinu, ka beernam nav pacietiibas noseedeet,piemeeram lellju teaatrii vai kur citur . manupraat beernam vajag kapitaalu trakoshanu un priekus uztaisiit, varbuut pat ljaut daudz ko taadu, ko ikdienaa aizliedzam, tad beerns sveetkus izbaudiis pa iistam.....

muusu laikos ljoti gruuti spriest par cilveeka ieksheejo buutiibu, jo visi palikushi tik liekuliigi un uzspeeleeti, ka savu patieso iekshieni nemaz neraada liidz lauliibas 5 gadam... :)

noteikti nee... manupraat tas ir stulbi un nepraatiigi, kaut gan, ja gribas ko ekstreemi, tad var meegjinaat, tachu nedomaaju, ka tur kas nopietns var sanaakt...

godiigi sakot, dziesmas nee, bet paaris dzejoljus gan skolas laikaa rakstiiju...

no prieka