Laikam jāskatās firmas nosaukumā vai gadienā nav trīs maģiskie burti - SIA, respektīvi sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tad jamie tur varēs ķip no saviem statūtiem vilkt ārā, tā neskaitās apsargājama stāvvieta, vecis būdiņā ir tikai kasieris, un sēta apkārt lai kāds nesamaksājis neiebrauc. ķip tu maksā par privilēģiju novietot auto uz viņu īrētās zemes, un tas ir arī viss. šādā gadījumā var gadīties tā. Bet ja skaitās kā apsargāta stāvieta, tad gan var piedzīt kāpostu par nopizģīto, plus vēl morālo kaitējumu. par cik summa ir krietna es domāju ka nevajadzētu nožēlot piķi un aiziet pakonsultēties ar juristu.

Pašam šķiet, ka FLIRTA GURU!  :D Tikai reālajā tie rezultāti tādi pasūd...i.  NU BET! Kas tur slikts, ja pirmajā romantiskajā vakarā es paprasu parādīt "vāveri" vai vismaz ats..    

Zini kā to ko var atlikt uz rītdienu var izdarīt arī parīt ;)  

Tāpēc, ka tad var gudri runāt par Dieva dusmām un pagāniem, lai šai reliģijai pievērstu neticīgos.

Man šķiet, ka šeit LV darbs un laime jau kādu labu laiku tiek uzskatīti par vienotu veselu.

Laikam ju pateicis būšu vairāk. Slinkums darīt - darīšana mani nogurdina!  

Necensties. No kļūdām var arī mācīties. Mācīšanās cilvēku attīsta. Attīstība samazina kļūdu skaitu. Necenšanās asocējas ar degradāciju. Šajā gadījumā var kļūt pavisam neinteresanti dzīvot, bet dzīvojam mēs taču vienreiz, kāpēc tad neriskēt?

Lai būtu balansā ar sevi.
Vispār esmu diezgan pašpietiekams/pieticīgs - vai dēļ audzināšanas vai dzīves pieredzes. Ir lietas, ko es vēlos iegādāties un zinu, ka man tās būs. Otrs -  pastāvīga sevis pilnveidošana mani interesējošās jomās, kuras ir gan manas sirdslietas, gan redzu kā labu peļņas avotu nākotnē.  
Ir zināmi gadījumi, kad cilvītis plosās pa dzīvi - nu ir lepns mājoklis, "krutais" auto un visas citas lietas,  bet nav vairs veselības, un pats arī vairs nav nevienam vajadzīgs. Protams, otra galējība - no rīta izdevās sagrabināt aliņam un cigaretēm un viss ir bumbās! :D

A bet protams :) Paej vien Rīgā pa ielu. Garām noteikti ies bari puišu nenormāli iespīlētās biksēs,
uz deguna uzliktas tās jaunās, "krutās" brilles, kuras vajadzīgas nevis redzei, bet stilam, uzvedība
cik vien var debīla (tikpat, cik izskats). Un parunājot ar kādu no viņiem, nav citu interešu kā vien tusiņš, piedzeršanās,
dārgas mantas, cacas un viss. Galviņā nekā. Toties uzvedība kā pasaules nabai.
Ir gadījies arī viens draugs, kura izskats noteikti bija ļoti labs, bet ilgāk kā 30 minūtes ar viņu komunicēt nevarēja.
Kāpēc? - Viņa vārdu krājums neatļāva ilgāk.