Vēltījums Megijai

Mans skatiens tavās acīs grimst,
Un spīdzīna un aizrauj un pakļauj,
Manī aizliegtā cerība dzimst.
Manai dvēselei mirstot,
Garām tik klusi tu ej.
Uz tevi varu skatīties,
Kaut visas zemes dienas.
Par tevi varu domāt es,
Kaut visas zemes naktis.
Nav lepnuma, nav baiļu,
Nav cilvēku, nav vārdu.
Ir  tikai tu un tavas alkas
Būt mīletai, būt brīvai.
Varbūt, kaut kad, piepildīšu tas.
Tu domā es atstumts baidos būt?
Nekad!
Tev liekas, ka tevis cienīgs nevarēšu būt?
Varbūt!
Šie vārdi tukši būs kaut kad.
Jo tevi mīlēt ir viegli,
Tikai atzīties grūti!