Ja man pie debesu vārtiem svētais Pēteris jautātu, ko es no zemes mantām gribētu paņemt līdzi mūžībā, es teiktu:CILVĒKU ATTIECĪBU SKAISTUMU. Un, ja svētais Pēteris mani sarādams teiktu:šis skaistums ir nepastāvīgs, tas uzplaukst un izzūd kā vakara blāzma pavasara debesīs, - tad es atteiktu: vai tādēļ, ka vakara blāzma ātri izzūd, tā ir mazāk SKAISTA!
/ Z. Mauriņa /
Man ir mans ceļš, Tev tavējais. Es dzīvoju šajā pasaulē ne tādēļ, lai atbilstu Taviem priekštatiem. Un Tu dzīvo šajā pasaulē ne tādēļ, lai atbilstu maniem priekštatiem. Tu esi Tu. Es esmu Es. Ja mums ir lemts satikties, tas ir brīnišķīgi. Bet, ja nē, tad to mainīt nav mūsu varā...
Komentāri (1)
[otrā daļa bij jau lasīta, bet ir jauki atgādināties:)]