Es gribu bļaut, skriet, skrāpēt, es gribu nosist un nejusties vainīga.. Tika skaista diena, visi ir tik jauki mīļi un saprotoši.. Visi smaida, saka labus vārdus - burtiski ceļ debesīs ar siltajiem un maigajiem apsveikumiem.. Bet viens kretīns - nebīstos vairs šī vārda, viens vairāk vai mazāk ļauns, tukš, pesismistisks, pamests cilvēks atraksta..---- Es atceros šo dienu, mēs sēdējām upes malā.. un gaidijām šo dienu.. tev palika piecpadsmit.. Un es Tevi tieši minūti pāri pusnaktij pametu.. JO sapratu - ka Tu esi iemīlējusies - bet man tas uzdzina drebuļus.. Tu mani sāpināji, ar savu maigumu, izjustiem glāsties.. šo atgādinot gribu pateikt.. Ja man būtu iespēja es to izdarītu vēlreiz.... daudz laimes - Es ceru, ka tu tagad raudi!

Psc.. es sabruku, bet es neraudāšu -ši ir mana diena - kaut tas būtu tik ļauns murgs.. lūdzu!  LAi tas tā būtu..