Politiska Stabilitate


Kas ir politiska stabilitate?


Politiska stabilitate  eksiste jebkura valsti un prada cik liela ir varbutiba agresivam pollitiskam parmainam. Cik stipra vai vaja ir šobrīž eksistejoša sistema un vara kas viņu izmanto.

Ja kada kada speka, ikšeja vaj erēja rada risku ka sistēma var sabruk, tad radas nestabilitate.




Valstu politisku stabilitates saraksts. (2008)‏

Singapore       9.40
Australia       9.38
New Zealand     8.84
USA     8.54
Germany 8.48
United Kingdom  8.34
France  8.21
Hong Kong       8.16
Malaysia        6.87
India   6.34
Korea   6.24
China   6.12
Japan   5.87
Indonesia       4.18
Taiwan  4.13
Thailand        2.88
Philippines     2.48



Footnotes:
1: 0 = Ļoti augsts, 10 = Ļoti maz



Kas ietekme politisko stabilitate?

Politiska stabilitate atkariga no daudziem faktoriem bet šeit bus minēti tikai galvenie no tiem.

1. Politiska sistema – demokratija, monarhija, repsublika vai socialisms. Katra no šīm sistemam ir kada absoluta poliskas stabilitates mervienība.
2. IKP – Bagatas valstas pilsoni ir vairak apmierinati ar savu valdibu. Saprotami, jo vini just labumu kas viņam dod viņa valsts.
3. Etniskais sastavs – ja kada valsti dzivoja dauzdzas kulturas ir risks ka viena no viņiem klust tik liela ka var drauded originalo etniskumu.

Politiska stabilitate Pasaule.



I. Americas Savienotie Valsti

Tagad mes paskatijamies ka tris faktori ietekme Ameriku.
      Amerika ir liberalas demokratijas valsts. Demokrati ir viena no stabilajiem valsts formiem. Cilveks kurš nepiekrit savaj valstai demokratiska sistema var but mierigs zinašana ka viņš var velet viņam patikamo kandidatu nakamreiz. Tas ir labaks par alternativu kad politiskas parmaiņas notiek no ar speku.
      Nakamais faktors ir Amerikas bagatiba kura saprotami palielina visparejo pilsoņas pelņu.
      Pedejais ir faktors ir Amerikas Etniskais sastavs. Jo tomer Amrika dzivoja visas kulturas kuras eksiste pasaule tas neietekme valstu politiska stabilitate. Kapec? Tapec ka visas kulturas ir apmeram viena daudzuma un neviena nekluva par dominejošo. Kadi integrejas un kadi specialos rajonos.

Visie šie faktori rada atmosferu or lielo iekšejo harmoniju.


II. Krievija
Ja mes skatamies uz krieviju mes redzam galvenokart autoritaritaro sistemu kura Putins tomer turpina kontrolēt iekšejo un arejo politiku. Opozicijai nav iespeja aiztavet savas politiskas pozicijas un ietekmēt valsts nakotne.
Galvena Krievijas IKP ir koncentrēts lielas korporacijas rokas kuri pardot energoresursi. Lielakaja daļa no iedzivotajiem ir maza pelņa un labības.
Krievika ka ari ASV ir lielais kulturu sastavs bet šadas kulturas ir neapmierinati ar savu poziciju valsti kura ilgo laiku okupē un kontrole viņus. Nakama problema ir ta ka pec 90 gadiem radas demografiskais ‘caurums’ kas bus uspildits ar tiem etniskajam gruppam kura populacija turpina augt.

      Diemžel Krievija palika par valsti ar zemo politisko stabiitate un ir prognozejams ka tuvakaja nakotne situacija tikai pasliktinasies.

  
III. Latvija
Latvijas valsts sistema ir demokratija kura devejas kadu mazu labumu jo cilvekiem ir tieši brīva izvēlē.
Bet Latvija ir tomer lielakas problēmas ar IKP. Latvija ir valsts ar viena no lielakajiem inflacijas koeficentiem Eiropa. Un viens no viss neaizsargatiem tirgiem pasaule. Tas saprotami rada lielo neapmierinatību ar tagadējo varu.
Vel viena problema ir musu valsti ekzistejuša demografiska problema. Liela daļa no iedzivotajiem ir krievie kuri ir neapmierinatie ar valsti ievesta integracijas politiku.