Ak, rudeni, rudeni, nesteidzies vēl!
Vēl dāliju liesmas caur miglājiem kvēl.
Asteru kurvīšos kamenes lien,
Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.
Ak, rudeni, rudeni, pasmaidi vēl!
Mums tomēr vasaras saulstaru žēl.
Rau, lapas griež valsi bez mūzikas,
Un ezis uz adatām ābolu nes.
Ak, rudeni, rudeni, ieklausies gan, -
Skumja atbalss man dvēselē skan...
Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,
Vasara projām ar dzērvēm slīd.


/Inta Viksniņa-Driķe/