Какое латышское стихотворение вам нравится?

Mēs smejamies,par tām,kas glupas.
Jūsmojam,par lieliem pupiem.
Jā,spējam daudzas,aplaimot.
Pat tās,kas labprātīgi dod.

Kā ērgļi jūtamies,mēs šodien!
Kā ērgļi jutīsimies,rīt!
Ar laiku,protams,zudīs spārni
Kad pienaks laiks tās-ligzdas vīt.

Bez spārniem robežas,kaut švakas.
Mēs tomēr "iezīmēt" vēl spēsim!
Jo tāds ir nerakstītais-likums.
"Suņi spalvu met,bet nemet-tikumus".

Bet neņemiet ļaunā,ka tādi,mēs esam.
"Sēklu"pa labi un pa kreisi,nesam.
Šim,faktam,kāds labums,tomēr ar ir.
Re,Latvju dēli un meitas,arvien vairāk dzimst!

Rudens kā rudens
Biezie un gājputni laižas uz Nīlu
Un pēkšņi man likās:
Tu esi man draugs un es tevi mazliet mīlu

Saule cēlās un krita
Es biju tavs meistars un tu mana Margarita
Vai izskaidrot proti?
Ja sākumā likās mazliet
Tad nu jau ļoti, ļoti

Kāds mūs sauc
Tepat aiz stūra
Vai klusi daudzās
Pie palodzes
Laid savus sutnus ārā no būra
Uz kurieni tie lidos - tur arī es

Joprojām ļoti, ļoti

Kad barojām pīles
Asaras krita tev
Lielas kā ozola zīles
Laiki met lokus
Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos

Kā jurnieki rumu
Tu gribi Munameģi,
Es braukšu uz Karakumu
Ar sarkanām neļķēm
Es braukšu atvadīties
Ir rudens
Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm

(с) Renars Kaupers

Кur tu teci,
kur tu teci,
gailīti mans?
kur tu teci,
kur tu teci,
gailīti mans?
no rītiņa agrumā,
no rītiņa agrumā?

ciemā teku,
ciemā teku,
meitas celt.
ciemā teku,
ciemā teku,
meitas celt.
no rītiņa agrumā,
no rītiņa agrumā.

celies mana,celies mana līgaviņ,
celies mana,celies mana līgaviņ,
jau gailītis nodziedāj,
jau gailītis nodziedāj.



necelšosi,necelšosi
miedziņš nāk,
necelšosi,necelšosi miedziņš nāk,
no rītiņa agrumā,no rītiņa agrumā.

Rudens jau atbraucis dzeltenos ratos,
Kapara sīknaudu rugainē ber,
Augstos un raženos labības statos
Vasara ilgi vēl noslēpties cer.
Stati to sargā un saulīti gaida,
Vārpas to sargā, jo salnains ir rīts.
Pinkaini mākoņi debesīs smaida
Lieli kā lāči un balti kā krīts.

Gandrīz pieci no rīta, man nenāks miegs
Ārā baltumā krīta lēni krīt sniegs
Tu aizejot teici, ka laiks tāds slikts
Un es zinu, man šonakt atkal neaizmigt.

Aiz loga,tur tumsā, laiks kā gliemezis
lien
Pretī parkā trīs klaidoņi- suņi skrien
Vien mierina doma,ka izmisums ir-
Šonakt neguļ tik daudzi, es neesmu viens.

    Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd
    Bet es tās iemainītu
    Par to sapni, kas būtu tik īsts
    un kas ļauj gulēt līz rītam, gulēt līdz
rītam


Cik gan dažādi cilvēki un dažādas domas
Vienam galvā putni, citam kurpes un somas
Kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas
Es skaitu naktis negulētas

Kā es gribētu aizmigt un gulēt līz rītam
Kamēr ārā krīt sniegs baltumā krīta
Un mierina doma, ka tuvu jau rīts
Un, ka neguļ tik daudzi kā pierādīts

    Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
    Bet es tās iemainītu
    Par to sapni, kas būtu tik īsts
    un kas ļauj gulēt līz rītam

    Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
    Bet es vēl, meklēju īsto
    Mēness spožais, kas likās tik drošs
        pēkšņi krīt un izrādās plīstošs

es meitina ka rozite
ka sarkana zamanite

ай я жу-жу лача берни...

мне они вообще не нравятся