Ar ko sākt uzrunu iepazīstoties internetā?

Jā un pilnīgi noteikti lielākā daļa arī jā! :) Jo inernetā tiešām ir plašas iespējas iepazīties visdažādākos veidos un kaut vienu reizi taču rodas situācija, ka abiem gribas satikties! Es šādā veidā esmu iepazinies ar daudz dažādiem un interesantiem cilvēkiem! Un atzīšu, ka man arī dikti patīk tādā veidā iepazīties un satikties! Jo pateicoties tam esmu daudz ko uzzinājis par ineresantām lietām, dīvainiem cilvēkiem! Esmu daudz ko uzzinājis un izmantojis jautras idejas un visbeidzot- esmu ieguvis arī foršus draugus! Bīstamāk ir iet pēc avīzes, lai apskatītos TV programmu! :p

Pilnīgi piekrītu. Es arī nesaprotu. Tomēr labākais iepazīšanās veids ir tuvākais bārs :d

ar tētiem viss čiki-piki... brāļi māsas ar normu robežās... man vienmēr bailL no mammām.. :D - liekas,ka viņu skatieni tādi pārmetumiem pilni... un caururbjoši..  -"vai tanu šitentā būs gana laba manam mazajam puikiņam"  ...  ķip tavo :D -šķiet,ka viņām liekas,ka nu es baigi nozagšu viņas dēlu un cauri visam..! :D.. bet ar manu divu bijušo puišu mammām man attiecības ir ļoti labas... pat lieliskas.. bija un ir.. A ar tgdējo vēl tikai viss priekšā.. wish me luck.. ;)

Kurš vairāk grib, tas arī uzsāk....:)

Jā , esmu dzirdējis par laimīgiem gadījumiem, bet sastapis tādu pāri neesmu. Nenoliedzu, ka tāda iespēja pastāv. Nē, nav sanācis. Bija trīs ,,nopietni" piegājieni, bet paldies viņām par godīgumu - esmu bijis par nīkulīgu salīdzinājumā pret viņu iepriekšējiem partneriem -morāli stabiliem, atraktīviem , sportiskiem, piekopjošiem veselīgu dzīves veidu, uzņēmīgiem, seksuāliem utml. - sāpīgi tikai, ka paspēj kaut kādā mērā cilvēciņā ieķerties un vēl debīlāk, ja izveidojies garīgais kontakts ar atvasītēm, citiem ģimenes locekļiem vai radiem. bet jūti, ka kāds dzīvo viņas sirdī, turpina sarakstīties, jūti to seksa laikā, ka labāk manā vietā būtu Viņš utttt. Neesmu dusmīgs, ka to (toleranti) viņa pateica, paejot lielākam vai mazākam laika posmam -es saprotu -arī viņā dzīvoja cerībā, ka spēšu ,,izdzīt"pagātni no viņas. cerība mirst pēdējā. Vairs necentīšos to darīt. Ja būs lemts, tad reālajā dzīvē satikšu. It kā jau vēlējos kaut ko stabilu, mīļu  -cilvēciņu, kuram uzticēties, par kuru domāt, ejot gulēt ar smaidu...uttt. Zinu -stulbums un naivums. bet plikas nogrūšanās dēļ būt ielāpam, ,,personālajam žigalo"-ne priekš manis.   Iztikšu. Tikko paskatījos uz Taviem gadiņiem... Saulīt - nekreņķējies -Tev to nu nevajadzētu mēģināt darīt - sastapsi normālu un jauku atbilstoša vecuma cilvēciņu reālajā dzīvē nevis šajos ,,dvēseļu šrotos".

nopētu vai vārdi sakrīt ar ķermeņa valodu (cik patiess) un kā es viņu izjūtu - labi vai diskomforts (vairāk pētu sevi, izjūtas)
tad ar laiku vārds, bet ar vienu cilvēku biju ļoti ilgi pazīstama, līdz attapāmies, ka jāiepazīstas oficiāli (saucām viens otru mums vien zināmos mīļvārdiņos)
ja rodas jau pirmajā reizē labs kontakts, viss aiziet pats no sevis, ka pat nepamanu kas kuru reizi ir pirmais

nja ja jaspriezh pasahi pec sevis tad es neesmu no tam kura parak atri uzticetos fiziski, bet garigi gan jo es itka mekleju puiso nopietnam attiecibam! es parasti ja man cilveks shkjiet simpatisks izstastu par sevi parak daudz un tad beigas atkaljas ka chalis par sevi visu melojis jo shameji biki citi noluki

nav jābaidas visu laiku,ir vnk jāprasa ir tev vai nav.
jo uzreiz uzzināt daudz ko atvieglo.
nav jāvelk garumā,jāminstinās,ar domu - varbūt vināi kāds ir bez manis.
labāk īsi un konkrēti.
vismaz nervu zāļu skaits paliks nemainīgs ko pirms miega ierijam,lai domas galvu nejauktu.

izvairos,man sievas bail

mans puisis!
bet tas gan nebija tāpēc ka viņš to gribētu vai arī tāpēc ka tas ir smuki utt....  

bet gan tapēc ka mēs vnk prikolojamies!