Ir iespēja pārvarēt bailes no augstuma, un kā?

mierīgi, vnk jāpieradina sevi pie augstuma, tas ir, jāsāk kāpelēt pēc iespējas vairāk, pamazām palielinot augstumu.

Jāsaprot ir pats pamats. Man pašam piemīt bailes no augstuma, bet formulējums nav pareizs.
Nav bail no augstuma, ir bail nokrist no augstuma.

Piemēram, kāpēc reizēm nav bail uz 9 stāva jumta, bet ir bail stāvēt uz lētām depo celtniecības kāpnēm? Atceros, kad es savai dārza būdai jumtu liku - bail jept ir gar malām, kur var kaut kas paslīdēt un varu novelties.. uz kores sēdēt varu mierīgi vēsā mierā.
Lai novērstu šāda tipa bailes ir jāmācās vairāk fizika, man negāja diez ko labi, jo skolotāja nespēja iedvesmot. Apzinoties fizikas pamatus un to, ka šī konstrukcija kas ir zem tevis nesaruks, tad arī bailes pazūd.
Kāpēc nav bail stāvēt uz jumta, bet bail stāvēt pie malas? Jo vējš, kaut kāds ahūns tornādo paņems un tevi pagrūdīs.
Pārmērīga tieksme uz drošību, jautājums būtu pareizāk - vai ir veseli tie, kuriem nav bail? Un reizēm pārvērtē riskus?

Viss atkarīgs no tā kā uz to skatās, tikai kad iesi pārvarēt bailes no augstuma uz mājas jumta, neaizmirsti atstāt zīmīti, ka neuztaisīji pašnāvību nolecot Jo bailes var pārvarēt tikai pārdzīvojot tās.

P.S. Domāju pateicoties šīm bailēm, esmu vēl dzīvs. Jo ar manu bmx braukšanas stilu pa Rīgas ielām bieži vien būtu nosities, ja vien nebūtu iepriekš apdomājis riskus; bet vai tās ir bailes? Vai veselais saprāts, jo būtu taču paguvis - varbūt?

var brauc ciemos pie manis

Bībelē rakstīts tā :
1.Jāņa vēstulē 4:16; 18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.  Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.

Droši vien kādreiz jānokrīt un jāsaprot, ka nekas traģisks tas nav.. Un savā ziņā piekrītu Odium77 teiktajam, jo pašam agrāk bija ne visai no augstuma, bet šobrīd tā gandrīz ir ikdiena un pat patīkami k-kur augstāk uzkāpt..  

es domāju uzkāpjot vanšu tiltā..  
tas ārstē bailes, jo to var tikai retais, tā tad starp mums eksistē bezbailīgie.

Interesants jautājums. Es, kā parasti, sāku no iemesliem. Vienkāršs piemērs - viens mednieks nopērk "ūdenssuni" , bet tas ne par ko nav dabūjams iekšā ūdenī,. ņēmās, ņēmās, beigās vienkārši iestūma šo upē, jā , peld, viss ok. Pēc neilga laiciņa nomira ar plaušu karsoni. Juta suņuks.. :( Tā, lūk.. Kādi ir iemesli Tauprāt? Kā Tev ar kauliem/mugurkaulu cīpslām, vestibilaŗo? Reiboņi, straujas asinsspiediena maiņas bija vērojamas!? Bērnībā kāds mudaks nenogrūda no jumta vai ar varu neaizvilka uz karuseli!?
Kā parezi Kepke atzīmēja, ārā čakarē drošibas izjūtas trūkums, kas ir normāla pašaizsardzības instinkta izpausme.  
  Nezinot iemeslus un nepazistot Tevi reālajā, lai gulētu naktīs stiprā miegā, nezinu, ko Tev ieteikt.
Man personīgi augstums vilinājis no mazotnes, jā bija bail, bet patīk risks,  kritis biju daudz 2x pabiju slimnīcā - vaļējais izmežģījums, lūzums, plīsumi (var ievērot, ja!? :D), sasniedzot kaut kādu augstumu (mums zvērīgas ap 30-40 metri egles un lapegles), šo baiļu sajūtu kompensēja fantastiskas dabas ainavas.   
Mēģini palēnām , pēc Odium ieteikuma, kāpināt augstumu. Jautājums cits - KĀ? KUR!?  Sapuvušā skatu tornī? Augstsprieguma stabā? Kokā? Latvijā ir daudz dažādu pulciņu, klubu - deltaplanieristi, kaitotāji, kalnu kāpēji utt.. Tev vajadzētu kontakltēties ar kadu profesionālu, rūdītu "buku" un darīt to viņa vadībā/klātbūtnē  un ar maksimālu drošinājumu. Es laikam būtu meties pie paraplānistiem vai kāitotājiem (neatceros, kā pareizi - ššie ņemas ne tikai pa ūdeni, bet arī pa sauszemi,  kādu laiku atpakaļ bija raidījums, kur Spilvas lidlaukā velk aiz autiiņa un šie plivinās pa gaisu - super!  

uzkapt augstaa vietaa un neapcuraaties paskatoties lejaa :D