Kā domājat ir kāda piedošanas robeža, kāda tā būtu?

Katram sava, turklāt dažādās situācijās tā varētu atšķirties.

protams, ka ir, un visi cilvēki nav mērēmi pēc vienas auklas.. atkarīgs kāds cilvēks..
vecākiem piedotu visu, jo tie ir vecāki..
draugiem.. nu smags jautājums.. labākajai draudzenei piedevu, bet aizvainojums ir palicis, līdz ar to tas ir iedragājis mūsu attiecības un esam parastas draudzenes, jo par paziņu es viņu nevaru nosaukt..

bet ir lietas kuras var piedot, un ir lietas, kuras nevar.

tīri individuāli, un arī no nodarītā. nu ķip kad saprot ka tā jau ir privička, kad sāk rasties hronisks naids, aizvainojums, sāpes utt. Nu tad kad ir skaidrs, ka piedot vairs nevar.

Ja kāds nogalētu man visdārgākos cilvēkus - VISS BEZ PIEDOŠANAS, domātu tādu sadedzināt dzīvu, aprakt dzīvu, un vēl visādus sadistiskus mokošus veidus + paspīdzinātu personīgi...pat nešautu nost - tas par vieglu tādam būtu.
OMG   saprotu, ka tagad naidam dotu vaļu, bet tā nu rakstu, kā domāju.
I'm Evil.
(tā visu citu protams varētu , nu nav jau tā extrēmi, kā saka).

Līdz piečukam.    
Kāda situācija, kurš cilvēks, kāda joma.

Viss maksa naudu.

tāda maiga, rozā un pūkaina.

kāda vēl?!

hello kityy mantiņas izsaka visu