Labi, jautājums nopietns. (vecākiem/saprātīgākiem)

Deduktīvie slēdzieni

Deduktīvajos slēdzienos secinājums izriet no premisām ar loģisko nepieciešamību. Deduktīvā slēdziena secinājums ietver tādas zināšanas par priekšmetiem, kas premisās jau ir netiešā veidā. Nav grūti pārliecināties, ka iepriekš minētajam slēdzienam ir nule aprakstītās īpatnības. Citiem vārdiem sakot, deduktīvo slēdzienu secinājums tiek iegūts no premisām. Tāpēc dedukcija nepaplašina, bet padziļina mūsu zināšanas.
Komentējot un attīstot Aristoteļa loģisko mācību, vārdu „dedukcija” pirmo reizi lietoja romiešu filozofs un valsts darbinieks Boēcijs (480-524). Jaunajos laikos dedukvīvo metodi savu filozofisko sistēmu pamatā lika izcilie filozofi Renē Dekarts un Baruhs Spinoza.
Deduktīvā metode valda matemātika. Matēmātiskās dedukcijas piemērs: ja „a Dedukciju aktīvi lieto arī citās sfērās. Atcerēsimies kaut vai Šerloka Holmsa prātojumus – tie ir spožas deduktīvo sledzienu ķēdes.
Ņemot vērā deduktīvo slēdzienu ipatnības, tos sauc arī par siloģiskiem (sengrieķu v. „syllogismos” – saskaitīšana) atšķirībā no citu slēdzienu veidiem, kurus sauc par nesiloģiskiem.
Atkarībā no premisu rakstura deduktīvos slēdzienus iedala divās grupās: Slēdzienos ar vienkāršām premisam un slēdzienos ar saliktām premisām.
Pirmas grupas deduktīvajos slēdzienos visas premisas ir vienkāršie spriedumi, bet otras grupas deduktīvajos slēdzienos vismaz viena premisa ir salikts spriedums.


Deduktīvie slēdzieni ar vienkāršām premisām ir tiešie deduktīvie slēdzieni un siloģisms. Siloģisms ir deduktīvs slēdziens ar vismaz divām vienkāršam premisām. Tiešo deduktīvo slēdzienu secinājums izriet no vienas vienkāršās premisas.
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=1&subtema=16&w_id=341181

Deduktīvā domāšana: no vispārējā uz konkrēto.
No loģikas viedokļa deduktīvā domāšana īstenojas siloģisma ? formā.
Siloģisms – domāšanas veids, kurā uz 2 atsevišķu spriedumu ( teikumu) pamata mēs secinām trešo spriedumu ( teikumu).
Vārdnīca: deduktīvs slēdziens, kas sastāv no divām premisām un galasprieduma (secinājuma)
Piemēram : Visi cilvēki ir mirstīgi. Jānis ir cilvēks. Secinājums: Jānis ir mirstīgs.
Šādā domāšanas veidā veido juridiskus tekstus.
Pirmais spriedums – lielā premisa,
Otrais spriedums – mazā premisa,
Lielā premisa ( pirmais spriedums) ir vispārēja, mazā premisa ir vai nu konkrēta vai atsevišķa, noslēgumā ir secinājums. Secinājums vienmēr ir konkrēts.
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=2&subtema=21&w_id=306955

PREMISA - vidusl. lat. praemissa (propositio) ‘priekšā likts (piekšlikums)’]

1.loģ. slēdziena sastāvā ietilpstošs viens vai vairāki spriedumi, no kuriem izsecināts slēdziena galaspriedums.

2.priekšnoteikums.

domāšanas veids, kad ir zināmi visi apstākļi, kas ietekmē kādu notikumu. tad ar kopu teoriju un izslēgšanu sarēķina, kas sanāk:

Deduktīvā: ir doti apstākļi, jāizdomā varianti.
* ja mājas kaimiņi skatīsies filmas līdz 4iem no rīta un gribēs gulēt vismaz 7h (paši teica), tad pamostoties 8ņos..10tos, tev ir cerība, ka būs klusums.
* Ar liftu šodien vizinājās tikai 2 cilvēki - 18gadīgais 2metrīgais Vasja, kurš čato un pensionāre no 32tā dzīvokļa. pēc abiem pie griestiem ir palicis uzraksts "Afftar žžot". Pensionāre ir 1.52m gara.

Induktīvā domāšana ir tās pretstats, kas balstās uz "to pat veca tante zina" tipa apgalvojumiem, ja nav precīzi definēti patreizējie apstākļi un izvēlas ticamāko variantu, kā bija/būs.

Dots notikums, ir apstākļi, ir žigli izdomāts slēdziens. un ar neskaidrajiem apstākļiem mēģinām pierādīt to, ka spriedums ir pareizs.

* atnākšu mājās 2os no rīta, un būs klusums - jo "tad normāli cilvēki guļ".
* liftā jauns zīmējums ar flomīti parādījies - "gan jau inteliģentais mākslinieks no 12tā stāva to izdarījis - viņš ar mākslu saistīts"

šādi var nonākt pie aplama rezultāta, ja nav zināms precīzi, kas ietekmē šos apstākļus šajā vakarā.
deduktīva domāšana ir ekskluzīvāka, tad viss ir dots ( gan cilvēku gaitu laiki, gan alibi), atliek tikai izdomāt, kurš variants atbilst kā iespējamais.

(latīņu: deductio - izvešana) – metode, kas māca no vispārīgām tēzēm izsecināt atsevišķas tēzes.

Piemērs:

Katrs cilvēks ir mirstīgs.
Sokrāts ir cilvēks.
Tātad Sokrāts ir mirstīgs.

Indukcija un dedukcija ir lūgsna, kur garīgā veidā visu savelk un veido apli, kurā koncentrācija saspiežoties kļūst par punktu – kustība augšup – lejup notiek vienlaicīgi. Saule un Mēness, garīgā Visuma un Fausta dvēseles būtība īstenojas Tavā dvēselē, cilvēka dvēselē, kurš nonācis līdz Taro Lielo Arkānu Muļķa kārtij.  ::))

spriešanas process vai rezultāts

Vai, kas par nopietnām atbildēm:))!!! Ko nu te vairs piebilst. Tagad tikai Tavs uzdevums šo lietu sevī attīstīt:))).