Nopietns jautājums. (siev-iet-ēm)

Iestājies tāds kā miers, gandrīz viss apdarīts, var zaļi dzīvot un izklaidēties, nevienam par to neatskaitoties un nevienam neprasot naudu.

Ā, vienīgais jādomā par to, lai bērniem būtu viss, un jāaudzina par sakarīgiem cilvēkiem. Nākamgad vecākajam dēlam būs tīņa vecums, tad gaidu, ka varbūt būs kādas domstarpības, par kaut ko. Taču mēs vienmēr izejam uz kompromisiem.

Nesanāks ... Tev nepietiks pacietības labot ielaistās kļūdas ... :D

* ko šodien dzēri,izņemtot energy drinku un kafiju ? :]

Tā ir vieglāk sākumā ;)
labāk jau nesākt manuprāt...

:DDD nē tā ne fuj nebūs smuki,labāk ar glanci un tā newāji naiwi tipa-zin paldies,tik mmm garšīgi netiku ēdis sen un nekur,rīt ar atnākšu :DDD tip tā-miklais pēc tam

ja ir uz ko paskatīties un tur ir ko redzēt tad kapē gan nea bet ja nopietni tad nea,nesaista un nepiewelk man tā kura pieder citam man saws meitēns uz kuru acis mielot, apbrīnot un siekalas rīt ja būtu brīws tad gan,pat wajātu :DD

    Tas ir individuāli, atkarīgs no vīrieša psihes un rakstura un priekšstatiem.
    Parasti, tas notiek, ja meitene patīk. Ja sieviete/meitene nepatīk, tad tur pat minets nepalīdzēs -nepatīk un viss.
    Esmu pārsteikts, ka seksuāli vēlmi var arī apslāpēt spēčigs priekštats, ka tas ir slikti un šis priekštats ir stiprāks par instinktu. Tiesa gan, tas ir izņēmuma gadījums....
    Kā jau teicu, tas ir individuāls psihes/rakstura, priekštatu  jautājums. Ir vīrieši, kam vienalga kāda...ka tik iz*** var :D
Saceļas automātiski, kad seksu negribas-  tulīt pēc pamošanās un man personiski braucot mikriņā. Bet normāls vīrietis, tam nepievērš uzmanību un tas arī netraucē.

Deduktīvie slēdzieni

Deduktīvajos slēdzienos secinājums izriet no premisām ar loģisko nepieciešamību. Deduktīvā slēdziena secinājums ietver tādas zināšanas par priekšmetiem, kas premisās jau ir netiešā veidā. Nav grūti pārliecināties, ka iepriekš minētajam slēdzienam ir nule aprakstītās īpatnības. Citiem vārdiem sakot, deduktīvo slēdzienu secinājums tiek iegūts no premisām. Tāpēc dedukcija nepaplašina, bet padziļina mūsu zināšanas.
Komentējot un attīstot Aristoteļa loģisko mācību, vārdu „dedukcija” pirmo reizi lietoja romiešu filozofs un valsts darbinieks Boēcijs (480-524). Jaunajos laikos dedukvīvo metodi savu filozofisko sistēmu pamatā lika izcilie filozofi Renē Dekarts un Baruhs Spinoza.
Deduktīvā metode valda matemātika. Matēmātiskās dedukcijas piemērs: ja „a Dedukciju aktīvi lieto arī citās sfērās. Atcerēsimies kaut vai Šerloka Holmsa prātojumus – tie ir spožas deduktīvo sledzienu ķēdes.
Ņemot vērā deduktīvo slēdzienu ipatnības, tos sauc arī par siloģiskiem (sengrieķu v. „syllogismos” – saskaitīšana) atšķirībā no citu slēdzienu veidiem, kurus sauc par nesiloģiskiem.
Atkarībā no premisu rakstura deduktīvos slēdzienus iedala divās grupās: Slēdzienos ar vienkāršām premisam un slēdzienos ar saliktām premisām.
Pirmas grupas deduktīvajos slēdzienos visas premisas ir vienkāršie spriedumi, bet otras grupas deduktīvajos slēdzienos vismaz viena premisa ir salikts spriedums.


Deduktīvie slēdzieni ar vienkāršām premisām ir tiešie deduktīvie slēdzieni un siloģisms. Siloģisms ir deduktīvs slēdziens ar vismaz divām vienkāršam premisām. Tiešo deduktīvo slēdzienu secinājums izriet no vienas vienkāršās premisas.
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=1&subtema=16&w_id=341181

Deduktīvā domāšana: no vispārējā uz konkrēto.
No loģikas viedokļa deduktīvā domāšana īstenojas siloģisma ? formā.
Siloģisms – domāšanas veids, kurā uz 2 atsevišķu spriedumu ( teikumu) pamata mēs secinām trešo spriedumu ( teikumu).
Vārdnīca: deduktīvs slēdziens, kas sastāv no divām premisām un galasprieduma (secinājuma)
Piemēram : Visi cilvēki ir mirstīgi. Jānis ir cilvēks. Secinājums: Jānis ir mirstīgs.
Šādā domāšanas veidā veido juridiskus tekstus.
Pirmais spriedums – lielā premisa,
Otrais spriedums – mazā premisa,
Lielā premisa ( pirmais spriedums) ir vispārēja, mazā premisa ir vai nu konkrēta vai atsevišķa, noslēgumā ir secinājums. Secinājums vienmēr ir konkrēts.
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=2&subtema=21&w_id=306955

PREMISA - vidusl. lat. praemissa (propositio) ‘priekšā likts (piekšlikums)’]

1.loģ. slēdziena sastāvā ietilpstošs viens vai vairāki spriedumi, no kuriem izsecināts slēdziena galaspriedums.

2.priekšnoteikums.

Tas LAKA/AKA nopelns
Var jau dirst**s bet jāzin arī mēru

es jau labprāt palidzētu bet nevaru ,jo man asinis nav tīras nesen izslimoju botkinu!!!! agrāk nodevu asinis bet tagad vairs neņem pretī!!!!!=(

Pateikšu kā es domāju! Es nēesmu ārsts, bet ir speciālas krūšu masāžas kas palielina krūtis, bet galvenais ir neuztraukties un būt morāli spēcīgai!