Deduktīvie slēdzieni
Deduktīvajos slēdzienos secinājums izriet no premisām ar loģisko nepieciešamību. Deduktīvā slēdziena secinājums ietver tādas zināšanas par priekšmetiem, kas premisās jau ir netiešā veidā. Nav grūti pārliecināties, ka iepriekš minētajam slēdzienam ir nule aprakstītās īpatnības. Citiem vārdiem sakot, deduktīvo slēdzienu secinājums tiek iegūts no premisām. Tāpēc dedukcija nepaplašina, bet padziļina mūsu zināšanas.
Komentējot un attīstot Aristoteļa loģisko mācību, vārdu „dedukcija” pirmo reizi lietoja romiešu filozofs un valsts darbinieks Boēcijs (480-524). Jaunajos laikos dedukvīvo metodi savu filozofisko sistēmu pamatā lika izcilie filozofi Renē Dekarts un Baruhs Spinoza.
Deduktīvā metode valda matemātika. Matēmātiskās dedukcijas piemērs: ja „a Dedukciju aktīvi lieto arī citās sfērās. Atcerēsimies kaut vai Šerloka Holmsa prātojumus – tie ir spožas deduktīvo sledzienu ķēdes.
Ņemot vērā deduktīvo slēdzienu ipatnības, tos sauc arī par siloģiskiem (sengrieķu v. „syllogismos” – saskaitīšana) atšķirībā no citu slēdzienu veidiem, kurus sauc par nesiloģiskiem.
Atkarībā no premisu rakstura deduktīvos slēdzienus iedala divās grupās: Slēdzienos ar vienkāršām premisam un slēdzienos ar saliktām premisām.
Pirmas grupas deduktīvajos slēdzienos visas premisas ir vienkāršie spriedumi, bet otras grupas deduktīvajos slēdzienos vismaz viena premisa ir salikts spriedums.
Deduktīvie slēdzieni ar vienkāršām premisām ir tiešie deduktīvie slēdzieni un siloģisms. Siloģisms ir deduktīvs slēdziens ar vismaz divām vienkāršam premisām. Tiešo deduktīvo slēdzienu secinājums izriet no vienas vienkāršās premisas.
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=1&subtema=16&w_id=341181
Deduktīvā domāšana: no vispārējā uz konkrēto.
No loģikas viedokļa deduktīvā domāšana īstenojas siloģisma ? formā.
Siloģisms – domāšanas veids, kurā uz 2 atsevišķu spriedumu ( teikumu) pamata mēs secinām trešo spriedumu ( teikumu).
Vārdnīca: deduktīvs slēdziens, kas sastāv no divām premisām un galasprieduma (secinājuma)
Piemēram : Visi cilvēki ir mirstīgi. Jānis ir cilvēks. Secinājums: Jānis ir mirstīgs.
Šādā domāšanas veidā veido juridiskus tekstus.
Pirmais spriedums – lielā premisa,
Otrais spriedums – mazā premisa,
Lielā premisa ( pirmais spriedums) ir vispārēja, mazā premisa ir vai nu konkrēta vai atsevišķa, noslēgumā ir secinājums. Secinājums vienmēr ir konkrēts.
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=2&subtema=21&w_id=306955
PREMISA - vidusl. lat. praemissa (propositio) ‘priekšā likts (piekšlikums)’]
1.loģ. slēdziena sastāvā ietilpstošs viens vai vairāki spriedumi, no kuriem izsecināts slēdziena galaspriedums.
2.priekšnoteikums.