Tavuprāt, cilvēka principi ir paša radīti vai tie atkarīgi no vietējām tradīcijām, reliģijas, dzīves pieredzes? Kādi ir tavi principi kurus pašam būtu grūti pārkāpt?

Principus radam mēs paši...
tam nav pamatā ne reliģijas, ne kaut kas cits.
jo tos mēs radam pamatojoties uz savām domām un idejām,kuras ir kaut kad pieredzētas,piedzīvotas,pārdzīvotas.
kapēc piemēram saka - tu esi principa cilvēks ja.
jo redz tu visu saisti ar principu un vadies pēc principiem.
vai tas ir labi, nu nezinu, iespējams savs labums tur ir,bet es piemēram principus neatbalstu,jo zinu,ka tie kādreiz var visu sadirst.
jo redz tu vadijies nevis pēc savas pieredzes, izjūtām uz to momentu,bet principa.

kādi ir mani principi, zini pat nezinu.
tā ir tāda lieta,kura ne vienmēr ir laba un ne vienmēr viņus vajag pilnveidot.
labāk būt tev pašam,nevis būt kaut kādam principu vadītam cilvēkam,kuram nav ne sava viedokļa,ne idejas ne kā, tikai redz galvā iecirsta viena rieva ar uzrakstu - princips.

principus radam savā galvā mācoties no vecakiem vai apkārtējiem,  bet pateikšu vienu lietu. Ja Tu piespiedu kārtā pārkām kādu principu tad pazūd robežas tajā jomā. Viens solia un esi gatavs iet lidz galam.

Paleokontakts - pie mums, mežoņiem atlidoja NLO , ko šumeri sauca par Anunaki  - mūs pārveidoja ģenētiski, zelta ieguvei kā vergus, nu un mēs sākām uzskatīt tos par dieviem - protams mūs arī apmācija, kultam rituāliem, dapmācija mūs lauksaimniecībā ...- nu un attīstijās reliģija, no kā savukārt viss pārējais - tiesas, likumi, ētika u.t.t. Murgaini? Bet ir tāda teorija.

Ja nopietnāk, tad jā, ir un paliek reliģija - bet pirmām kārtam izdzīvošana. Laika gaitā cilvece ''izkristalizē'' kas labs, kas nē - verdzība, kari, u.t.t. Izmēģināti, neveiksmīgi - un tā rodās morale - kā tev egoistam sadzīvot ar citu egoistu un ar citu, un tā ķēdītē nodrošinot sev labvēlību palīdzot citiem,lai palīdzētu tev un tā ķēdītēs!Un tas ir ideāli ja tā ir. Bet tiklidz gribās vairāk , ta sākās problēmas. Sabiedrība IR vienojusies kas ir pieņemams un kas nē lai organiski funkcionētu, ierobežojot brīvību, tā nodrosinot sev eksistenci.Visiem un katram!
Ja par principiem - es aizdomājos. Ja dzīvotu cita laika vai citas tradīcijās - vai arī varētu galinat, izvarot u.c.Piemēram 19.gs. beigās dzīvojot Amerika - Mežonīgajos Rietumos. Bet ta kā raudi vai dziedi esmu sabiedrības ''produkts'' , pieļauju - piemērotos i tam, i kads esmu tagad, šajā sabiedrībā - protams gūstot no ta labumu!

Mazliet nekorekts jautākums.
Definē, kas priekš tevis ir principi.

Manuprāt dzīves principi ir uzkrāti no sabiedrības, draugiem un visa pārējo ko minēji. Bet. Apzinoties, ka tie principi ir pārmantoti  vai uzspiesti, cilvēks var atteikties no tiem principiem.

Grūti pārkāpt- dzīvoju pēc principa=dzīve ir spogulis. nedaru citiem to, ko sev negribētu. Bet tas nenozīmē, ka esmu saules stariņš. Ja dusmojos - dusmojos, kad vajg parĀDU nadziņus. neuzspiežu sev pozitīvismu.
nekad nepamestu draugu nelaimē, vnmēr izlīdzu kā varu.
nekad nespēlējos ar mīlestību. Nečakarēju, nekrāpju. NEKAD.
nespētu nogalināt cilvēku.
cenšos nemelot.