- labu pantinu lai apsveiktu lektoru atri
Ar šo pasaki viņam, cik viņs pievilcīgs:
Meitas mani negribēja.
Teica svina metamais,
Gan aiziešu kapsētā,
Pieminekli izdrāzīšu.
Ar šo, cik labi viņš no rīta izskatās:
Ar gribēju padzert pienu virtuvē ar ieskrējienu,
Ko līdz lēcu tā pret sienu un tā visu darba dienu.
- mekleeju reeciigu pantinu dzimsanas dienai,bet ne rupju..
labāk būtu mani meklējusi :)
- Kā šo dzejoli varētu uzzīmēt ?
zime kailu sievieti, kura ir ka stumbrs abelei, protams aizseds krutis ar ziediem, to saliec vidu ar zelta malinam kas ieplust melnuma, jo vairak uz lapas malam iet..
- Iesakiet kādu dzejoli!
mīļākais:
K. Skalbe
Cik pulkstens?
Tu nāci pie viņa iekšā
Un gribēji teikt, ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi
Un prasīji klusi – cik pulkstens?
Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Viņš gribēja teikt – paliec mana!
Bet apjucis teica – pusdesmit.
Tu pateicies samulsusi,
Un apgriezies lēni un gāji,
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.
Viņš rītā teica – ardievu,
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt,
Un satikāties jau sirmi.
starpcitu arī dziesma tāda ir
- Ko teiksiet par dzejoli?
Labs, emocionāls.
Tikai tā pamatdoma, cik sapratu, Liktenis - sieviete sarkanā tērpā un pagātnes formā - (labi, ka ne uz visu dzīvi -tas nozīmē, ka Tev ir normāla sava pašvērtējuma latiņa...
Tā tik turpini. Veiksmi!
- Esi uzrakstijis kādu dzejoli?
draugos lv dienene vari izlasīt :)tu jau zini kā mani atrast:):):)
- kur var atrast Ojāra Vācieša dzejoli "Gauja" ?
GAUJA
Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.
Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...
Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast
Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.
Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.
Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelīdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.
Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.
Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!
- Tu zini kādu dzejoli no galvas?
Pār Tālavas biezajiem siliem
Nakts pelēkus palagus klāj...
***
Miglā asaro logs,
Ko tu liegties nav vērts...
Ko skolā iekalu no galvas to tgd vēl laukā neesmu dabūjusi
- kāds zin kādu foršu, smieklīgu dzejoli klasesvakaram?
Kaķīts mans, kaķīts mans. Melns bez baltām ķepiņām, acu nav, ausu nav. Vairs nekad viņš neteiks ņau. Astes nav, pulsa nav, viņš sen sācis smirdēt jau! Pretīgi ne?
- Ko var teikt par dzejoli Imanta Ziedoņa "Trīs dēli"?
Spēcīgs darbs ar ļoti dziļu, slēptu jēgu, lai to analizētu, ir jāpasēž ar kafiju (tēju) , jāpārlasa un jāpadomā. Īsumā un ātrumā (tukšgaitā ļurkāties vairs nedrīkst - degvielai cenas augšā ) - saskatu latviešu tautas raksturojumu, izmantojot folkloras, Raiņa "Zelta zirgs" tēlus, Dzejnieks parāda senseno tautas "problēmu" - viņas pašas mentalitāti. Ņemot vērā, KAD dzejolis sarakstīts, cik sena ir latviešu tautas folklora, KAD Rainis radīja "Zelta zirgu".... acīmredzot mūsu tautai ir tādas spēcīgas, nemainīgas "vērtības" un darba beigu daļā paceltais jautājums, bija un manuprāt, joprojām un pie tam ļoti aktuāls šodien.
...."Tagad jāizšķiras, kur iet,-
Ak dievs, kas par mokām!"
p.s. lai analizēt šo darbu, vajadzētu arī Raiņa "Zelta zirgs" iepazīt. Vēlams.
