Vai puišiem patīk, ka meitenes iepazīstoties uzņemas iniciatīvu ?

Ja godīgi, tad vienalga kurš uzņemas iniciatīvu, galvenais, ka kāds to dara.  

Precētu sievu vairs uz randiņiem neaicina.
Ziedus,dāvaniņas šatad.
Romantiskas vakariņas viens otram sagādājam.
-Viss par maz-

ar tētiem viss čiki-piki... brāļi māsas ar normu robežās... man vienmēr bailL no mammām.. :D - liekas,ka viņu skatieni tādi pārmetumiem pilni... un caururbjoši..  -"vai tanu šitentā būs gana laba manam mazajam puikiņam"  ...  ķip tavo :D -šķiet,ka viņām liekas,ka nu es baigi nozagšu viņas dēlu un cauri visam..! :D.. bet ar manu divu bijušo puišu mammām man attiecības ir ļoti labas... pat lieliskas.. bija un ir.. A ar tgdējo vēl tikai viss priekšā.. wish me luck.. ;)

Pilnīgi piekrītu. Es arī nesaprotu. Tomēr labākais iepazīšanās veids ir tuvākais bārs :d

Ar jebkuru izsauksmes vārdu, kam piemīt uzmanības pievēršanas funkcijas, vai arī uzrunājamās personas vārdu vokatīva locījumā. Citu ekspresijas līdzekļu iespējas (piemēram, uzrunāt caur pieskārienu) diemžēl mums šī šķietami brīvā virtuālā vide liedz. Protams, ir ne tikai verbālas iespējas, bet arī vizuālas vai audiālas, piemēram, uzrunāt var, pārsūtot kādu zīmīgu attēlu vai emotikonu, vai arī video, audiofailu. Būtiski ir radīt iespaidu, kas liek uzrunājamai personai vērst uzmanību uz uzrunātāju.

Jā , esmu dzirdējis par laimīgiem gadījumiem, bet sastapis tādu pāri neesmu. Nenoliedzu, ka tāda iespēja pastāv. Nē, nav sanācis. Bija trīs ,,nopietni" piegājieni, bet paldies viņām par godīgumu - esmu bijis par nīkulīgu salīdzinājumā pret viņu iepriekšējiem partneriem -morāli stabiliem, atraktīviem , sportiskiem, piekopjošiem veselīgu dzīves veidu, uzņēmīgiem, seksuāliem utml. - sāpīgi tikai, ka paspēj kaut kādā mērā cilvēciņā ieķerties un vēl debīlāk, ja izveidojies garīgais kontakts ar atvasītēm, citiem ģimenes locekļiem vai radiem. bet jūti, ka kāds dzīvo viņas sirdī, turpina sarakstīties, jūti to seksa laikā, ka labāk manā vietā būtu Viņš utttt. Neesmu dusmīgs, ka to (toleranti) viņa pateica, paejot lielākam vai mazākam laika posmam -es saprotu -arī viņā dzīvoja cerībā, ka spēšu ,,izdzīt"pagātni no viņas. cerība mirst pēdējā. Vairs necentīšos to darīt. Ja būs lemts, tad reālajā dzīvē satikšu. It kā jau vēlējos kaut ko stabilu, mīļu  -cilvēciņu, kuram uzticēties, par kuru domāt, ejot gulēt ar smaidu...uttt. Zinu -stulbums un naivums. bet plikas nogrūšanās dēļ būt ielāpam, ,,personālajam žigalo"-ne priekš manis.   Iztikšu. Tikko paskatījos uz Taviem gadiņiem... Saulīt - nekreņķējies -Tev to nu nevajadzētu mēģināt darīt - sastapsi normālu un jauku atbilstoša vecuma cilvēciņu reālajā dzīvē nevis šajos ,,dvēseļu šrotos".

Kurš vairāk grib, tas arī uzsāk....:)

tas tā dabā iekārtots kā teikt...
kad vienam vienmēr jāuzņemas pirmā loma.

nav jābaidas visu laiku,ir vnk jāprasa ir tev vai nav.
jo uzreiz uzzināt daudz ko atvieglo.
nav jāvelk garumā,jāminstinās,ar domu - varbūt vināi kāds ir bez manis.
labāk īsi un konkrēti.
vismaz nervu zāļu skaits paliks nemainīgs ko pirms miega ierijam,lai domas galvu nejauktu.

Lielas ar to,ciik spēcīgs ir un,cik daudz sasitis,utē,tē...
Kāds kazanova ir,cik iepriekš daudz meiteņu viņas bijušas,un taml...=/
skaļa atraugāšanās,rupja runāšana...
Vot,to neuzskatu par pareizi darītu,un īsto ceļu,kā iekarot meitenes sirdi kaut uz vienu vakaru