Vai spēj uzklausīt kritiku neitrāli un no tās mācīties, izdarīt secinājumus par savām kļūdām?

Neitrāki to manuprāt neviens nespēj uztver. Vienmēr ir tā ka tas nepatīk lielākā vai mazākā daudzumā, bet nākamreiz kad es darīšu kaut ko es atcerēšos kritiku kas bijusi izteikta manā virzienā un centīšos izdarīt tā lai tā neatkārtotos (:

mierigi, tikai, ja tas ir pa tēmu, nevis tik kaut kādas runāšanas dēļ, vai sevis parādīšanas ieņemamā  amata vai kā savādāk.

protams tas ir pats labākais ka redzēt sevi no citas puses

šad tad kritika ir veselīga, ja tā ir pamatota, tad ņemu vērā, bet pilnībā nepakārtojos citu viedokļiem.

Smagi panesu kritiku. Apzinos, ka nav pa ko uztraukties, bet man tā ļoti nepatīk. Protams arī cenšos sevi uzlabot.

Ne, to es noteikti nespeju, uzreiz saku dusmoties.

Man kā budistam tā ir ikdiena - es meditēju (tātad analizēju savu rīcību) ne tikai atrodoties miera stāvoklī, bet pat ejot ar suni pa ielu

Man netraucē apkārtējā pasaule, lai šo kritiku mierīgi un bez liekām emocijām apsvērtu

mani varbuut taa uzbudina