atsaucietes. vajag Eduarda Veidenbauma dzejoli par dzēršanu. :)

Labākā atbilde

DrDestroy 7 (81057)4726 12 g

Guglis neatsaucās?
"Iedzer, brāli! Ātrām kājām."
http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-autoru-dzeja-un-dzejoli/eduards-veidenbaums

Atbildes

Sarma 6 (7773)226 12 g

Nu,Veidenbaums ir īpaša personība latviešu literatūrā (jaunības maksimālisms).
"Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Par laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.".
Laikam jau neatbilst Tavai tēmai,bet nevaru tā uzreiz atcerēties...
Кэролайн 6 (17518)31844 12 g

Laiks ātrāki steidzas kā vagona rats,
Nes sāpes, nes priekus, kā kuram.
Man uzklausāt, biedri, man dievīga acs,
Man zinību vairāk kā buram.

Te pasaulē cilvēku milzīgais bars
Ar mūžīgām rūpēm vien kaujas,
Caur rūpēm tik retam mirdz laimības stars,
Un kapā grimst cerības straujās.

Un izrādās galā, ka viss bijis nieks,
Ko cerību pilns tu reiz krājis,
Ka darbs, ko te strādājis, - muļķīgs un lieks,
Viss beidzies un postā tik gājis.

Tad atdariet acis un skatāties, rau!
Bez rimšanas izkapti trītu
Skrien nāve starp dzīvajiem; ķīlu tev nav,
Ka nemirsi šodien vai rītu.

Vēl diena ir gaiša, vēl ziedoņa laiks,
Lai iedzeram, sen jau mums slāpes!
Un dzersim, līdz kapsētas dzīvoklis baigs
Mums aiztaupīs paģiru sāpes.

Līdzīgie jautājumi

Kur atrast Eduarda Veidenbauma dzejoli - Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu..?
Dzertuve

Šai drūmā dzertuvē, kur valda smakas asas
Un dzīves izstumtie pa naktīm kopā lasas,
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.

Šai stundā vēlajā, kur elles kņada valda,
Sirds pēkšņi iedrebas: kāds nāk pie mana galda -
Sejs ietīts plīvurī, tik acis raugās skaistas,
Un rokā slaidajā uz pirksta gredzens laistās.

Balss lēni iedrebas kā rudens vējā zari:
Vai mani mīli vēl ? Ko tu šai vietā dari ?
Pirms spēju atbildēt un ticēt senam stāstam,
Jau parādība gaist un izzūd manam glāstam.

Uz galda glāzēs vīns, kas kvēl kā viņas lūpas.
Visapkārt trako džezs un piedzēruši žūpas.
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.
man vajag kadu krievu dzejoli,loti grutu un garu,ar savu jegu.tadus kadus macas augstskolas
Vai tad augstskolā liek mācīties dzejoļus?!
nezinu, man neliek ko tādu darīt, tapēc nemācēšu ieteikt.
Где в и-нете можно найти стихи E.Veidenbauma?
http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=166#2190989/1
Kā šo dzejoli varētu uzzīmēt ?
zime kailu sievieti, kura ir ka stumbrs abelei, protams aizseds krutis ar ziediem, to saliec vidu ar zelta malinam kas ieplust melnuma, jo vairak uz lapas malam iet..
Ko teiksiet par dzejoli?
Labs, emocionāls.
Tikai tā pamatdoma, cik sapratu, Liktenis - sieviete sarkanā tērpā un pagātnes formā - (labi, ka ne uz visu dzīvi -tas nozīmē, ka Tev ir normāla sava pašvērtējuma latiņa...
Tā tik turpini. Veiksmi!
kur var atrast Ojāra Vācieša dzejoli "Gauja" ?
GAUJA

Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.

Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...

Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast

Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.

Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.

Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelīdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.

Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.

Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!
Esi uzrakstijis kādu dzejoli?
draugos lv dienene vari izlasīt :)tu jau zini kā mani atrast:):):)
Iesakiet kādu dzejoli!
mīļākais:

K. Skalbe
Cik pulkstens?

Tu nāci pie viņa iekšā
Un gribēji teikt, ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi
Un prasīji klusi – cik pulkstens?

Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Viņš gribēja teikt – paliec mana!
Bet apjucis teica – pusdesmit.

Tu pateicies samulsusi,
Un apgriezies lēni un gāji,
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.

Viņš rītā teica – ardievu,
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt,
Un satikāties jau sirmi.

starpcitu arī dziesma tāda ir
Tu zini kādu dzejoli no galvas?
Pār Tālavas biezajiem siliem
Nakts pelēkus palagus klāj...
***
Miglā asaro logs,
Ko tu liegties nav vērts...

Ko skolā iekalu no galvas to tgd vēl laukā neesmu dabūjusi
kāds zin kādu foršu, smieklīgu dzejoli klasesvakaram?
Kaķīts mans, kaķīts mans. Melns bez baltām ķepiņām, acu nav, ausu nav. Vairs nekad viņš neteiks ņau. Astes nav, pulsa nav, viņš sen sācis smirdēt jau! Pretīgi ne?