ko jus darat,ka jums nodara sapes?

zini ir tada paruna sieviete piedod bet neaizmirst....nutapat ir ar mani..sirds dzilumos paliek viss

kaadreiz biju atriebiiga un pat loti, bet tagad zinu, ka laiks visu noliek savaas vietaas un katrs sanem pec nopelniem taapeec neko nedaru, pagaidu un redzu ka tiem cilvekiem atmaksaa Dievs

mmmm un tu vel prasi!!!!!!! atkarību!!!!

Saulīt-ja Tev biežāk sāp puncis labajā pusē...tas vēl nenozīmē,ka tā ir ^aklā zarna^.Tas var būt arī ginekoloģisks iemesls.Aizej pie ķirurga-viņš(a) īpašā veidā Tev izspaidot vēderiņu-pateiks-tad nosūtīs uz rentgenu.Un pati operācija ir pupu mizas-ilgst līdz 30 min.no sākuma līdz beigām.Pāris pirmās dienas ir grūti pagrozīties gultā,jo velk rētas vietu,bet Tevi trieks staigāt,lai noris asinsrite-lai rēta dzīst ātrāk un efektīgāk.Jo jaunāks organisms,jo ātrāk dzīst. Kā jebkura ķir.iejaukšanās-ir jāpiecieš-un tad viss ir kārtībā. Esmu to izjutusi un esmu štremma ome-ar lielu dzīvības eliksīru.Neparko nebaidies.Tas process ir nejūtīgs-jo Tevi pieslēdz narkozei.4 dienā jau biju mājās.(man toreiz bija 43 gadi)...

Pirmās lielās sāpes piedzīvoju 7 gadu vecumā, kad man bez narkozes veica operāciju pēc autoavārijas...
Diezgan sāpīgi bija arī tad, kad salauzu roku - tā visu laiku nepatīkami smeldza...
Vēl man ir bez anestēzijas šūta galva, kuru pārsitu, krītot pret gultas aso stūri...
Ar šausmām atceros, kā man sāpēja viens zobs - nevienu nakti nebiju gulējusi, jo zobusāpes neļāva iemigt...
Nevienam nenovēlu arī tās sāpes, kas ir stomatīta laikā - man sāpēja viss jutes dobums, mēle un smaganas - nevarēju parunāt, jo bija sāpīgi kustināt mēli, neko nevarēju norīt, tāpēc veselu nedēļu neēdu...

Spēju paciest arī lielas sāpes, bet jautājums ir, vai es to maz gribu...