- Vai pirms cilvēka sodīšanas un kritizēšanas ņem vērā faktus un situāciju?
Kad sit tad jau arī tos faktus izdodas izsist īstos :D Nepareizā situācijā.. nemaz nevienu sodīt parasti nenākas.
- Kritizēt cilvēku, nozīmē izteikt tam nepatiku vai sniegt atbalstu.? Ir citi varianti.?
Ja cilvēks ir gudrs-tad kritiku uztver veselīgi-saprotot,ka tas tikai norāda uz viņa kļūdu vai trūkumu:)
- Ja Tevi kritizē, tas nozīmē, ka Tu esi uz pareizā ceļa. Jo cilvēkiem ir pieņemts uzbrukt tiem, kam ir smadzenes. /Brūss Lī./ Piekrīti? Kāpēc?
Nu, lielākoties jau, jā. Bet ir jau arī tādi varianti kad kritizē tiešām tad, kad vajag.
Šodien pat bija divi labi piemēri. Kolēģes kritizēja vienu mūsu kolēģi, kurš ir ļoti centīgs, daudz ko dara... Viņas smējās par to, ka viņš netika tajā nozarē, kur gribēja, jo viņu neņēma, tāpēc, ka viņš tik no ārpuses izliekas zinošs un visu varošs, taču patiesībā tā neesot, patiesībā viņam iekšā zināšanu nemaz nav... īstenībā es to kolēģi pazīstu daudz labāk kā viņas, zinu cik daudz viņš ir pielicis pūļu lai sasniegtu to, ko sasniedzis un tas, ka kādam viņs liekas uzpūtīgs, tad noteikti tāpēc, ka viņiem skauž, ka viņš viens ir spējis sevi pārvarēt, nav noslinkojis un tāpēc ir tur, kur ir..
Otrs gadījums bija Kad kritizēja kolēģi par to, ka viņš pēc kardiogrammas nevarēja noteikt sirds ritmus. Īstenībā, tā jau nav pirmā reize, kad viņs kaut ko nevar. Es vispār brīnos, kā viņš ir ticis līdz sestajam kursam, jo viņam prasot pilnīgi elementāras, konkrētas lietas, viņš tās pilnīgi nezina. Nu KĀ cilvēks 6. kursā nevar kardiogrammā atpazīt normālu sirds ritmu??? KĀ?? Turklāt pirms tam arī vairākas reizes izrunājām. Domāju, ka ja, pat ar medicīnu pilnīgi nesaistītam cilvekam, 5 minūtēs izskaidrotu būtību, viņš spētu saprast.
Nu vispār, esmu nenormāli nogurusi šodien un tieši tā kritizēšana arī manī šodien izraisīja pārdomas! Tu tieši uzdevi pareizo jautājumu un es dabūju izlādēties.
- Jo vairāk viens par otru zina, jo mazāk saprotas... Un, jo vairāk viens otru pazīst, jo svešāki tie kļūst...
cilvēks kaa grāmata.jo vairaak lasi jo interesāntāka kļust,bet kad izlasīta ne gribas vairs otreiz lasīt.kaut gan ir gadījies.aŗi trešo reizi lasiit.
- 100 Kā tas ir - mīlēt otru cilvēku?
Viss ir atkarīgs vai tā ir mīlestība ar pretmīlu vai arī mīletība, ja otrs cilvēks neizjūt to pašu. Pirmajā gadījumā tā sajūta ir fantastiska. Iedomājies, ka Tu Ziemassvētkos kaut ko ļoti vēlies un Tu to saņem! Tikai tā sajūta tik ātri nepāriet. Vismaz tas tā ir tajā tā saucamo rozā briļļu periodā. Tā ir pacilātības un eiforijas sajūta. Vēlāk vidojas citādas un daudz dziļākas jūtas. Pat īsti nezinu ar ko lai tās salīdzina. NU varbūt tā kā pret bērnībā mīļāko mantiņu- Tu nespiedz no sajūsmas katru reizi to paņemot rokās, bet Tev to vajag un tu bez tās dzīvot nevari.
Ja ir tā, ka tu mīli to otru cilveku, bet viņš/viņa uz šīm jūtām neatbild, tad tās ir auzas. Nenormālas mokas. Tu velētos kaut nemūžam nebūtu pazinis šo cilvēku, velies kaut nemūžam nevienu nemīlētu utml. Diezgan traki. Varbūt man atbilde ir diezgan virspusēja un arī diezgan subjektīva, bet nu tiešām jāņem vērā šie abi aspekti. vienā gadījumā tās būs neaprakstāmi labas sajūtas, bet otrā- neaprakstāmi sliktas, mokošas.
- Vai ko tādu var pateikt par otru cilvēku?
nu vispaar ir jaa..
zeeni varbuut tik ljoti nee bet ir meitenes /nu nejau visas :D/ kuras iedalaas taadaas kategorijaas...
1. nocelshu lai tikai kaadam izbojaatu dziivi
2. nocelshu jo man vinjsh patiik
parasti nocelshanas gadiijumos tas cilveeks kursh ir tas ''noceeleejs'' saak lieliities citiem un tad jau uzreiz var pateikt kas tas par putnu ir...
- Vai jums tā ir bijis, ka ar otru cilvēku grūti, bet bez viņa vēl grūtāk?
o, jā...
šī situācija man ir labi pazīstama...
..man ar manu mīļoto cilvēku dažķārt ir grūti, bet bez viņa..-tās ir šausmas, to es vispār nevaru!
un arī viņam ar ,mani nav viegli - to mēs abi labi apzinamies..
taču visu laiku kutkas tomēr ir turējis mūs vienu pie otra, vilcis atpakaļ. . .
tā nu tas reiz ir..
bet es sāku saprast ka laikam jau tomēr lielāko ties tā ir tikai mana vaina.. tāpēc pamazām cenšos laboties, lai nedarītu viņam tā pāri!
- Cik ļoti un ilgi cilvēks otru var sāpināt, līdz sāpes pazūd?
Sāpes iespējams pazudīs drīz, bet tiklīdz par to visu atcerēsies, tā atkal nāksies ar tām cīnīties. Tīri morāli ir sevi jāmāk noturēt tajā līmenī, kad sāpes un aizvainojums liek vairāk justies stipram un spēcīgam (varbūt pat gatavam atriebties), nevis sajusties nožēlojami, jo tai stadijai tu izej cauri, jau pašā sākumā.
Viss kas nāk pār tavu galvu ir jāizmanto savā labā, lai vai cik neiespējami tas liktos.
- Vai Jūs esat atradis kādu otru cilvēku, kurš ir tāds pats kā Jūs?
Tādu pašu nav, bet ir garīgi tuvi cilvēki, citiem intereses līdzīgas, profesionālisma kopgari arī sastopami... Vispār jau divi vienādi cilvēki kopā nevar dzīvot, jo viņam otrā nav ko dievināt, apbrīnot...tas ir pretdabiski, ja vēlies mīlēt.
