tici cilvēka iekšējam skaistumam?

Ļauns un sāpināts ir divas dažādas lietas.
Ļaunums cilvēkā rodas neatkarīgi no sāpināšanas, jo to rada vide,kurā cilvēks uzsturās.
Kapēc piemēram rodas bandīti, slepkavas, izspiedēji un visi pārējie,kas ļaunumu uzskata par savu otro es.
Tapēc,ka cilvēki vnk neaug visi vienādi kā tādi sēnes mežā, cilvēki aug kā katrs māk un attīstās.
Ja attīstīšanās periodā cilvēkiem ir šīs traumas, kuras viņu padara ka teikt agresīvu jeb kādu citu, tad šis cilvēks arī nākotnē to uzstver par pašsaprotamu lietu,ka ir jābūt ļaunam pret citiem,bez tā nevar redz viņa prāt.
A vot sāpināts, tā jau ir cita lieta..
Sāpināšana rodas apzināti, kad viens otru kaut kā redz ietekmē un viens no abiem cieš un paliek sāpinātā lomā.
Vai sāpināšanai ir kaut kāds sakars ar ļaunumu cilvēkos!!!
Es domāju,ka nee, jo sāpināšana vairāk veido vilšanos nevis ļaunumu...

Man līdz ar šito ienāca prātā viens atzinums ko kādreiz ir teicis kāds zināms kadrs: KAD KĀDS TEVI IR NODEVIS, TAS IR TĀPAT IT KĀ VIŅŠ TEV BŪTU SALAUZIS ROKAS. PIEDOT TU VARI, BET APSKAUT VAIRS NEKAD NEVARĒSI...

ticu tik daudz cik esmu dzirdējusi to no saviem tuviniekiem, radiem un draugiem.. un ck beigās secināju mūsu cilts klauvējas ( pie logiem, durvīm utt.. )
piemērs: 1. mana omīte kādu nakti piecēlās dzirdot ka pa nakti kāds klauvējas, cēla manu mammu teica lai pieiet pie durvīm, bet tur ne viena nebija, to atgadījumu atceras arī mana mamma, no rīta bija zvans ka manai omai brālis nomiris..
2. Radu saietās viena sieviete stāstīja: esot sēdējuši istabā skatījusies TV ar vīru, kas pie loga kāds pieklauvējās, ( bet viņi dzīvo tālu laukos)
vīrs izgāja laukā paskatīties, tikko bija nosnidzis sniegs tāpēc domāja ka pēdas vismaz redzēs, bet ne vienas pēdas, ne pie loga ne vissapkārt ap māju.. ( nākamajā rīta, vai pat tajā tap naktī neatceros īsti bija iegājuši istabā kas bija otrā mājas galā kur dzīvoja šīs sievietes māte, un viņa bija mirusi..
ir vēl 3. atgadījums kuru tā labi atceros, kas ir saistīts ar 1. cilvēka nāvi bet to redzēja mirušā meita, kad lidoja no ASV uzzinot ka viņas tēvam palicis ļoti slikti, tikkai viņai izlikās ka pie linmašīnas loga kaut kas klauvējas, kad izkāpa no lidmašīnas, jau saprata kas noticis, jo viņas mamma vinju sagaidīja.. :(
skumji, bet tā nu tas ir, kā jau teicu ticu tik daudz cik tuvinieki stāsta.. ;)

Dzēris cilvēks saka to, ko domā... ...parasti.

Nu tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja tas cilvēks ir tāds nenopietns nedzēris, tad nē, bet ja viņš nopietnāks tad jā. Jo man tic, kad esmu piedzēries, un es nemeloju, kad esmu piedzēries. Jo cilvēki saprot, ka es esmu nopietns. Diemžēl, bet pat pārāk nopietns.

Mazliet..  Cenšos pārbaudīt! :D
Bet man reti kāds tic, ja es sevi raksturoju!

Jā.
Jo es neticu, ka cilvēks var būt ļauns pret visu un visiem. Var par tādu izlikties, bet gan jau sirds dziļumos ir kāds gaišs stariņš.  

Pat, ja spēj nolādēt, lāsti atgriežas - desmitkārtīgi.

piekrītu.. tikai atšķirība ir tāda, ka katram ir iespēja iamantot labo vai ļauno no sevis.. cilvēks ir dažādības apvienojums.. gan labais, gan ļaunais

O, jā.
Es kā reize mācos astroloģiju, sastādu astro un saderību kartes, turklāt aplūkojot ne tikai Saules zīmes, ko mēs visi zinām, bet reāli iedziļinoties Mēness un Ascendenta zīmēs, kas nosaka raksturus un saderību. Tam tiešām ticu, jo zīmes ietekmē daudz. Pati biju pie astrologa divas reizes un man pateica 100% patiesību.

domāju, ka nav gan, tādā nozīmē, ka kāds "atlidoja, un ieriktējās tagad uz dzīvi".