Man šajā ziņā ir paveicies - ne skola, ne darbs parasti nesākas pārāk agri, tāpēc varu pagulēt ilgāk nekā daļa cilvēku. Lai gan tāpat sanāk aiziet gulēt vēlāk & mēdz būt grūti piecelties. :) Pilnībā piekrītu Кэролайн - man arī ļoti svarīgs ir miers no rīta, lai nesteidzoties varu visu padarīt.. nevaru ciest izlidot no gultas & ārā no mājas vienā rāvienā :D tiesa gan, man visvairāk laika aizņem nesteidzīgās brokastis.. pat ja brokastīs tikai sviestmaizes :D

Nezinu kā tagad, bet vismaz agrāk bija tā, ka pie pogas "nepatīk" nevarēja pierakstīt iemeslu.. vot tā man tiešām pietrūka, jo tikai uz vienas rokas pirkstiem (pat visus nelietojot) esmu spiedusi to pogu & tad tiešām pietrūkst tās vietiņas, kur ierakstīt kāpēc.. godīgi sakot, man pilnīgi vienalga, kurš to pogu nospiež, daudz interesantāk ir uzzināt kāpēc.

Nezinu vai jūtu vai esmu vajadzīga.. Bet parasti jau pirmajā tikšanās reizē sajūtu, vai man tas cilvēks turpmāk patiks vai nē.. vairākas reizes pierādījies, ka šim iespaidam jāuzticas, pat tad, ja ārēji cilvēks ir laipns, jauks u.tml. ..

Vienalga, vai Tu esi "ievērojams" vai nē, katrs izvēlas ar ko saieties (nu ja nu galīgi iespējas nav & neviens ar Tevi pat kontaktēties negrib.. tad var būt savādāk, bet tad jau būtu pašam jāpiedomā pie tā, kas & ar kuru īsti nav tā!). Vai arī Tu kādreiz esi sagājies ar kādu piespiedu kārtā nevis labprātīgi??

Varbūt Tu domā šo likumu (vismaz, manuprāt, šo vizbiežāk nezin)?
Ja nenoteiksmē ir -īt, -īties, -ināt, -ināties, jāliek garumzīme.

Piemērs.
mācīties - mācāmies

Imants Kalniņš - Tā (jebkurā izpildījumā). Vārdu maz, toties tik patiesi..

Vai.. vairāk nekā nedēļa..
pāris dienas atpakaļ nodevu asins analīzes & tagad uz rokas baigais zilums parādījies.. interesanti, cik ilgi tas tur turēsies.. pirmo reizi man no šprices paliek tāds ziluums.. =/

Pirmkārt, ir jābūt lielam gribasspēkam (ja tā nav, tad jāaudzina savs raksturs - negribu teikt, ka neko nepanāksi dzīvē, varbūt arī panāksi - paveiksies, kā saka cūkas laime, bet bez stipra rakstura sevi & savu dzīvi neizmainīsi)..
Tālākās darbības jau atkarīgas no tā, kā Tu viņu gribi mainīt - vislabāk pašam apsēsties & padomāt, kādu to gribi, kādu negribi, kāpēc & kas ir jādara, lai to sasniegtu u.tml. (nezinu kā Tev, bet godīgi sakot, man nez kāpēc visgrūtāk nākas tā apsēšanās & padomāšana.. bet, ja gribi kaut ko mainīt, tad tas ir jādara).
& tad - tikai uz priekšu! Veiksmi Tev savā dzīvē & tās pilnveidošanā ;)

Godīgi sakot, reizēm šķiet, ka pret citiem esmu daudz atklātāka nekā pret sevi.. Jo man mēdz būt tā, ka vnk negribu domāt par kādu nepatīkamu lietu.. & IT KĀ nolieku to malā (lai gan tam patiesībā nav sevišķas jēgas, jo tā iekšēji vienalga pamazām grauž). No sērijas: "Par to es domāšu rīt!"

Man ir mainījusies..pirms pāris gadiem mani pat ar varu nevarētu piedabūt klausīties "smago" mūziku - smago roku, metālu.. bet tagad klausos, patīk :) Savukārt tagad praktiski neklausos ārzemju reperus, ko klausījos agrāk. Nav tā, ka noliedzu tādu mūziku u.tml., bet vairs nesaista.
Bet ir protams arī dažas nemainīgas vērtības, piemēram, bītli
Lai vai kā, man ir izveidojusies ļoti dažāda mūzikas gaume - no katra stila pa druskai (jā, arī no klasiskās & koru mūzikas, pat pāris šlāgeri), no cita viarāk, no cita mazāk..