atvēru acis, izstaipijos, sapratu ka vēl aiz vien pamatīi sāp kājas, bet nu jau vairs ne tik ļoti kā vakar. aizgāju uz vannasistabu, nomazgājos, izpucēju zobus, pasmaidiju sev spogulī, un teicu - labrīt! atpakaļ uz istabu, ietinos lielajā, pelēkajā, siltajā mājas džemperī, un paņēmu no plaukta grāmatu, iekārtojos lielajā ērtajā, tumšzilajā klubkrēslā uz lasīšanu. G.Baškirovas grāmata "vienatnē ar sevi"... paceļu acis pret logu. apmācies, pelēks un nepatīkams. atveru grāmatas brūnstrīpainivioleto vāku. lasu. G.Baškirova "vienatnē ar sevi", lapas apakšā stāv rakstīts -izdevniecība "liesma" rīga 1977, veca gan.. nākamā lapa. 15 Ba 805... nu labi.. nekad neesu ierubijusi ko tie cipariņi nozīmē.. tālāk kaut kas krieviski, bet slinkums koncentrēties. pārskrienu pāri. tālāk:
Ko mēs zinām par sevi, par savas psihes noslēpumiem? Vai mēs realizējam līdz galam tās iespējas, ko mums piešķīrusi daba?
Vai mēs varam iemācīties prognozēt savu uzvedību bēdās un priekos? Bat katastrofā, avārijā, visbeidzot, gluži vienkārši eksāmenā? Kas mums zināms par to, kā gadsimtu gaitā veidojusies personība? Par to, kas ir stress un kā to pēta psihologi?
Šī grāmata stāsta par jauno padomju psihologu meklējumiem un cerībām, veiksmēm un šaubām, par cilvēkzinātnes pagātni un nākoti... nākotni? nu to gan es varēšu salīdzināt(mazi smiekliņi). tālāk atkal kaut kāda nevajadzīga informācija. pāršķiru nākamo lapu, ievelku elpu, un tūliņ sākšu, no vāka līdz vākam. tomēr tālāk par autores priekšvārdu netiku... tas bija šāds  -"Interesanti , kāda gan kļūtu cilvēka psiholoģija, ja no debesīm pazustu zvaigznes"... prāts atslēdzās no grāmatas. viss. neko šodien vairs nevaru palasīt. pārāk daudz domu galvā, jo ja nebūtu zvaigznes, es nezinētu kam ticēt, kam stāstīt savus priekus un bēdas, es neredzētu naktī ceļu. būtu iespriestota nekurienē. nu labi. iespējams ka tad būtu kas cits kam ticēt un pēc kā tiekties. bet nē. es zvaigznes neparko nevienam neatdotu. tas ir viss kas man ir. bez nevērtīgajām mantām un lietām, kas piepilda ikdienu, un krāj uz sevis putekļus. zvaigznes ir kas vairāk par vienkāršiem debess spīdekļiem. tās ir cerības, sapņi, smaidi, un dzirdīga auss!


mood: satriekta
music: DEXXXLOFINETRADIO

Komentāri (0)

 
Līdzīgie blogi


Aizmirsu paroli

MataUndone

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system