jā.. tas nu gan bija diezgan nesakarīgs sapnis, toties ar ļoti spilgtām un spēcīgām sajūtām.
vakar vakarā, aiz gara laika, un neinteresantām televīzijas pārraidēm, liku savā DVD atskaņotājā iekšā disku, un sāku skatīties "Gone with the Wind", jeb "Vējiem līdzi". tur kā zināms, Skārletas O`Hāras itkā mīļotais apprecējās ar savu māsīcu. tad nu šī fakta iespaidā, sapnī redzēju, ka es un mans brālēns esam iemīlējušies.. /smieklīgi .. :D/ es aizbraucu uz Salacgrīvu, kur viņš dzīvo ar savu mammu. mājas gan nebija tādas kā salacgrīvā.. zinu to ka manas rōzā kedas bija sākušas prasīt ēst (abi purngali pavisam atplīsuši), es stāvēju pie kāpņutelpas un kko mīņājos. ārā bija auksts. nezinu kādēļ manas un viņa mātes attiecības bija diezgan saspīlētas, ja tā maigi izsakās. viņa vija labās attiecībās ar visiem vīetējajiem krutajiem jauniešiem, un līdz ar to, arī viņiem es nevisai patiku :D tur bija liels skaists koks.. brālēna māte veda jauniešus ekskursijā, un stāstija viņiem par koka vēsturi... nezinu ko, zinu ka bija interesanti.. es uzkāpu kokā un nejauši salauzu to :D ok... tad visi uz mani drūmi noskatijās un es gāju prom. uzkāpu 6 stāvā, brālēns vēl bija dušā, tādēļ es nolēmu doties uz vietējo stilīgo barčiku, lai iedzertu aliņu, tad radās kaut kādas nesaskaņas ar stilīgajiem , un es visus piekāvu. vienā rāvienā izdzēru kausu, un devos atpakaļ pie kāpņutelpas. tad mēģināju ieslēgt savu telefonu, kuram bija izlādējusies baterija. izdevās. sazvaniju brālēnu un mēs devāmies pie jūras. tur bija jānokāpj lejā pa nogāzi, pa trepēm, kas veda iekšā ieši jūrā. jūra bija aizsalusi, ar milzu ledusgabaliem, kas nebija gludi, drīzāk tādi kā mākoņi, kas radija vienreizēju, neaprakstām uskatu, jo debesis biaj tik spilgti krāsotas, rōzā, violets, zils dzeltens.. tik tik tik... nu nevaru aprakstīt.. ļoti! apsēdāmies uz pirmspēdējā pakāpiena, un virs mūsu galvām liecās ķiršu koka zari, kuplām zaļām lapām. interesanti ir tas ka brālēns neizskatijās pēc sevis. bet es zinu ka viņš bija brālēns :D tapa kaut kādas fotogrāfijas un kas vēl. nākamais moments, un mēs jau esam vairāki cilvēki, pamestā mājā, kur virtuvē, ledusskapī biaj saldējums. tad es izgudroju jaunu saldējuma ēšanas recepti. tas bija jāsagriež mazos kubiciņos un jāsaliek krūzē. un jāēd. jo nezin kādēļ es biju pārliecināta, ka dat saldējums ilgāk saglabāsies auksts. :D tad notika vēl viskautkas dīvais, mans brālēns vairs nebija mans brālēns.. un tad es pamodos no telefonzvana .. :D pēctam mēģināju atkal noķert savu sapni, lai redzētu turpinājumu, un spētu izprast tā jēgu... bet nekā..
