Rūta

Apgaismojums: saule
Augstums: 0,6-0,8m
Stādīšanas attālums: 0,5m
Ziedēšanas laiks: VII-VIII
Ziedu krāsa: zaļgandzeltena
Lapojuma krāsa: pelēkzaļas
Augšanas forma: otrādi koniska
Augšanas ilgums gados: 10-15
Apraksts:
Ārstnieciskās īpašības:
Sastāvvielu kompleksam ir nomierinoša, spazmolītiska, pretiekaisuma, tonizējoša, organismu spēcinoša, urīndzenoša iedarbība. Tas paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu, mazina tūsku, novērš asinsvadu trauslumu, pazemina asinsspiedienu. Rūtas drogu uzlējumu lieto kā nomierinošu līdzekli klimaktērija periodā, sirds neirozes gadījumā, pret menstruālā cikla traucējumiem, reimatisku sāpju mazināšanai, pret impotenci. Rūtas tinktūru lieto ārīgi ieberzēšanai pret locītavu sāpēm, reimatismu, išiasu, lumbago, neiralģiskām sāpēm, infekciozu neirītu. Rūtu izmanto homeopātisko zāļu izgatavošanā un kā garšvielu kulinārijā. Kam rūta patīk, arī pēc pēršanās pirtī viņu slavēs, jo aromāts uz ādas saglabājas ilgi un atbaida kukaiņus, turklāt pēriens ar rūtas slotiņu nostiprinot veselību, nomierina prātu, mazina depresiju un veicina domāšanu. Kristīgā reliģijā rūta tiek uzskatīta par labklājības zāli.
Ievākšana un uzglabāšana:
Vāc rūtas lapas un lakstus. Lapas vāc vairākas reizes veģetācijas periodā, noplūcot ar rokām no stumbra, vai daļu rozetlapu – pirmajā dzīvības gadā. Lakstus vāc, sākot ar otro veģetācijas gadu. Nogriež līdz 30cm garas zaru un stumbra galotnes pirms auga ziedēšanas vai pašā ziedēšanas sākumā, kad ziedkopa uzziedējuši 1 vai 2 ziedi. Lapas un lakstus žāvē parastos apstākļos labi vēdināmā telpā vai kaltē, nepārsniedzot 35°C temperatūru.
Uzmanību:
Rūtas preparātus nedrīkst lietot grūtnieces. Rūtu nedrīkst lietot lielās devās un ilgstoši, jāievēro pārtraukumi. Saskare ar svaigu augu var radīt kontaktdermatītu. Lietojot rūtu ārīgi, var rasties ādas iekaisums.

Wot tā!