Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un manī nebūtu
mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs
zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es
zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man
būtu pilnīga ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet
nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un ja es savu
mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani
sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad man nelīdz
nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā
neskauž, tā nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas
piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā
nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet
priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā
cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas,
praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa
izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu
mācība. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies tas, kas
nepilnīgs. ... .
-- Pāvils