Laiks atvadīties no bezrūpības, un skafandriņa prātā aizsvilstas kāda mokoša problēma. Bet lai kā censtos, skafandriņš neprot būt bezrūpīgs, un pat gribot kaut ko mainīt, un darīt lietas labā, skafandriņš vieglu prātu nodomā - būs ja ulabi, viss būs labi. Skafandriņa sejā iezogas muļķīgs smaids, acis pieveras, un tā sēž.. Kā parasti.. Kafijas krūzi vienā, bet kūpošu cigareti otrā rokā. Skafandriņa seju glāsta siltā saulīte, kas aizvien biežāk priecē ļaužu acis, un sejas ādu. Gaisā jūtams pavasaris. Līdz ar to sapņainā vasara arī vairs nav aiz kalniem, bet ak vai! Tik daudz kas vēl jāpagūst un tik daudz kas vēl jāpadara. Ehh.. viegla nopūta un skafandriņš turpin malkot savu kafiju, un baudīt kūpošo cigareti. Viss būs labi, j.. jā... labi. Sejā vēl aizvien tas muļķīgais smaids. Viss kā parasti ir skaisti un forši. Tikai vakaros skafandriņš nejūtas labi. Vecā gulta tik neērta, un ak vai, sienas, sienas.. tāsd četras sienas vēl ar vien smagas, un smagas, un tik, tik, ļoti smagas. Drīz skafandriņš pārvāksies uz jaunām plašām sienām. Un tad viss būs labi. To skafandiņš mēdz dēvēt par skafandriņa mīlestību pret brīvību, neatkarību.. kaut vai nabadzību. Ja vajadzēs grauzīs sakaltušu donu, bet neļaus lai sienas sabrūk virs galvas.. Un sejā tassmaids. Skafandriņš gaidīs siltos mēnešus, un tad tik pa jumtim, pa jumtiem.. Bet tagad, aprēķinu blociņš rokā un rēķināsim, kas jādara, cik jānopelna, lai ir sienas, kafija un cigaretes. Pārējais jau kaut kā.. Mmm.. Silti.