Ir gadījies justies vainīgam, kaut zini, ka neko sliktu neesi izdarījis, tikai zini, ka verēji rīkoties drusku savādāk?

ir nācies,nākas un nāksies  

ja ir, bet ne tavu pieminetu piemeru delj.

Ne pārāk bieži. Man nostrādā kaut kas tāds, kaut vai ar tām pašām mantu nolikšanām, ka smadzenes izdomā kādas varētu būt sekas, un tad es izdaru tā, lai nekas slikts nebūtu. Žēl, ka tā ir tikai ar sadzīviskiem sīkumiem...

Man tas pats, ne tādu piemēru esi pieminējusi, bet fakts kā tāds - ir nācies tā justies

Diezgan bieži savu suņu priekšā..
Mani pašu ļoti kaitina, ja paņem šeit, bet noliek tur - cenšos ievērot arī citu indivīdu kārtību haosā
Jā, bet sev zināmā un sistematizētā haosā

nedaudz ir gadiijies, siikumos neizpluudiishu. bet man nav tendence sevi vainot situaacijaas, kad patieshaam neesmu vainiigs.

ir tik daudz, kas pateikt un tad tikai aptvert, ka tas varēja aizskārt cilvēku... neko ļauni nedomājot, vnk nezinot cilvēka personību pietiekami labi... sajūta nejauka.. joks, kas pārvēršas....auch...

Nu kas tās pa sopļām? Paprasi jebkuram vīrietim vai viņš savas sievietes/skuķa priekšā nekad nav bijis vainīgs?
Pat pie tā, ka sievietēm - meņi, grūtniecība un citas unikālas lietas, pie visa vainīgi ir viņi - vīrieši, jo viņiem nekā tāda nav!

Vainu meklē tik mīkstie, prātā gudrie - meklēs risinājumu! /Kepke's gudrību vācele/

Nezinu, laikam, tagad kaut kā galvā nenāk tādi atgadījumi.  

tjipa togo. visu manu bērnību man Staļina laika paidagogi mēģināja vainas kompleksu piedzīt. neizdevās.

es nekad nejūtos vainīga tad, kad mana vaina tur nav VISPĀR. Kāpēc man jābojā sev dzīve un garīgais? Man tajā brīdī viss pie kājas un viss. Nejūtos vainīga. tā arī pasaku un daru, kas man jādara.

Hm, vai nu vnk neatceros, vai tiešām tā nekad nav bijis. Esmu diezgan paštaisns cilvēks.

daudz reizu....

Ir gadījies, bet paši jau vainīgi.!

ir gadiijies..