Kā domājat, kāpēc ir tā (sk.aprakstu)?

neiešu žēlot piezīdušos odu, bez tā pietiek "asins sucēju".

tāda ir dzīve,žēlums ir savāda padarīšana,enerģijas līmenī nepatīkams process abpusēji
labāk ātri nosist ,ne viss mūžu žēlot(nu tas par mušām un odiem,lidojošiem pretekļiem)

Ir bēdīgi, protams, jo, ja pieķeries kādai dzīvai radībai, daļu auras Tu iekopē viņā, tās ir neredzamās enerģētiskās saites. Zivtiņas (domāju, ja būtu Ihtiandrs un dzīvotu viņu vidē, Tev būtu cits viedoklis  :) )  .. man būtu zivtu arī žēl, tāpēc nekad neesmu vēlējies to stikla cietumu mājās. Kāpēc pie siltasiņu zīdītājiem stiprāk pieķeries.. emociju izpauses diapazons. Bet tas ir ļoti nosacīti  - var ļoti pieķerties gan pie zīdītāja, gan pie abinieka, gan arī pie kukaiņiem.
Es bez vajadzības arī neko nenogalinu... taisnīguma princips, saproti... viņi jau tā cieš no mums pa pilnu programmu, cīnās par sav izdzīvošanu, kamēr daudzi divkātainie...  

man nav ne kaķa ne suņa,nekā principā nav mājās,par ko man būtu jādomā tā - ka vot man viņš nosprāgs un ko tad es.
un pa pārējiem es nezinu, vienīgi teikt - nelaimes gadijums    
nu es kad es jau un kaut kam uzkāpju,nu es tak speciāli nekāpu virsū.  

Ja nomirst MANA ZIVTIŅA  MANĀ AKVĀRIJĀ,-raudu:tāpat,kā raudāju par istabas puķi,kurai bija jau 9 gadi  un nomira.
Bet odus un citus knišļus klapēju nost.
Visi mēs esam attīstīti savā līmenī,par saprātu  šeit lieki runāt.