Mēs varam izstrādāt savu modeli par to, ko mēs vēlētos redzēt cilvēkos un meklēt to, taču pilnībā tas nekad neatbildīs mūsu iedomātajam.Bet pie tā vajag turēties, lai nepazaudētu savas vērtības un cieņu pašam pret sevi.
Es cilvēkos meklēju kaut ko savādu, neparastu, bet ne tikai, jo ir arī stabilas, nemainīgas vērtības. Iepazīstot kādu cilvēku, es pamazām „ielienu” viņa iekšējā pasaulē. Esmu izdomājusi visnotaļ interesantu salīdzinājumu. Cilvēka iekšējo pasauli varētu salīdzināt ar dārgakmens raktuvēm. Tātad nāks rakt dārgakmeņus visi, kuriem nav slinkums un ir vēlēšanās tikt pie bagātības. Reālajā dzīvē tiešā nozīmē tie ir tie, kas mani vai kādu citu iepazīst! Viņi rokas, rokas un neatraduši neko ņem savus darbarīkus un dodas prom. Bet, ja atrod kādu spožu akmeni, tad tas dod cerību, ka tas nebija vienīgais un tur ir vēl! Spožie akmeņi manā skatījumā tas ir tas, ko es meklēju cilvēkos. Uz viena no dārgakmeņiem ir rakstīts - cieņa pret sevi un citiem. Tad pa vidu ir iespraucies kāds nobružāts akmens, ko nenosauksi par dārgu. Bet arī bez tā neiztikt, jo labais atsver slikto un otrādi! Rokoties dziļāk atkal iemirdzas, kas spožs un uz šī virsū rakstīts - sapratne! Kādu laiku rokot bija tikai smiltis, zeme un citi ieži. Cerības tikpat kā pamirušas, spēka arī vairs nav diži daudz, bet vēl turpina darbu. Uzduras un atrod kaut ko negaidīti skaistu, bet tas nespīd, nemirguļo. Virsū bija tikai divi vārdi – radoša pieeja. Meklējumi turpinās. Tiek atrasti trīs skaisti mirdzoši akmeņi, un uz viena no tiem bija uzdrukāts - ir savs viedoklis, bet neuzspiež to citiem, uz otra - pozitīvi skatās uz dzīvi, bet ne pārlieku pārspīlēti, uz trešā - uzdrošinās! Tas ir tas, ko meklēju cilvēkos!
Bet ko es atrodu viņos? Stāstīšu vispārīgi, jo katram vecumam ir savas īpatnības, ko atrodu. Parasti atrodu ierūsējušus uzskatus, standartus, no kuriem praktiski nekad neatsakās, un baidīšanos no kaut kā jauna un neierasta. Tas ir lielākoties, lai gan ir neliela daļa, kuri nebaidās, un par tiem man ir liels prieks! ”Rokoties” cilvēkos, atrodu arī lielu mērķtiecīgumu un egoismu, cīņassparu! Nākas arī iepazīstot viņus tuvāk, atrast vienaldzību, vājumu, cerību izsīkšanu.
Satiekot ik vienu cilvēku atrodu katrā kādu dārgakmeni, kas spoži mirdz, bet ja nevaru to atrast, ceru, ka tas tomēr cilvēkā ir, tikai dziļi noslēpies un varbūt nedaudz apsūbējis.
AGNETA
