Tad, kad Tev nav mīļotā cilvēka, Tu pats(-i) viņu meklē vai gaidi un domā:"kad būs, tad būs"?

vsp jau cik ir pierādījies, ka tad, kad organizē randiņus vienu pēc otra īstais tik un tā neatrodas.
es arī neiepazīstos uz ielas- tas nav lemts, tā ir "īslaicīga pauze skriešanā" nevis likteņa pirksts (ja nejauši uzskrien virsū, tas gan ir pavisam kas cits). principā paļaujos uz to, ka ja būs īstais, tad ieradīsies kkā, agrāk vai vēlāk, bet parādīsies, iekritīs sirdī un nekur nepamanīts garām nepaslīdēs:))

P.S. bet es noteikti uzreiz pēc vienu attiecību beigām meklēju citas. tas, ka tās ne uzreiz atrodas ir cita lieta- īstie uz ceļa nemētājas tomēr. bet vienu rētu vnm ārstēju ar nākamo.

Kad man nav mīļotā cilvēka, es parasti nolemju kādu laiku ieturēt pauzi un atpūsties no attiecībām - respektīvi - es nevienu nemklēju tikai tāpēc, ka esmu brīva. Bet parasti šī apņemšanās paliek tikai apņemšanās, jo ļoti ātri "iekuļos" jaunās attiecībās.

Parasti gaidu, kad pienāks tas laiks, nav vajadzības sasteigt - pa to laiku varu arī tā kārtīgi atpūsties un izbaudīt brīvību :)

Būtībā gaidu. (:

Bija brīži, kad intensīvi meklēju caur sludinājumiem, tad gāju uz publiskiem tusiņiem, bet beigās nolēmu paļauties uz Likteņa labvēlību un pacietīgi gaidīt līdz pie apvāršņa parādīsies zelta kariete ar princesi... Princese gan nepiebrauca, toties viņas vietā nejauši iepazinos ar viņas majestātes kalponi - daudz gudrāku, skaistāku un ne tik izlutinātu kā pati princese.
Domājams - vairāk vajag uzticēties nejaušam gadījumam, jo tu jau nezini, kad Liktenis tevi lēmis savienot ar otro pusīti uz mūžu, un kad tikai, lai jauki pavadītu kādu laiku kopā. Bet no otras puses - sēdēt mājās un neko nedarīt, arī nav pareizi. Tātad jāiet vidusceļš.

man ir bijusi otra pusite jau no 17 gadu vecuma...bet tajos retajos brizos,neilgajos,kad man neija tas,es baudiju brivibu un  sapartu cik feini ir but vienam...

a man kaukaa uz to visu dzilji paj...

Drīzāk jau:"kad būs, tad būs". Nemeklēju es neko speciāli un pa klubiem arī nevazājos. Šajā ziņā esmu nedaudz dīvaina, neraujos es ar visām varītēm meklēt kādu tikai tāpēc lai nebūtu viena, man tīri labi patīk brīvība, negribu sevi ierobežot kura katra dēļ... :)

Mīlu neierobežotu brīvību.Ir tad,kad vēlos-nav,kad atpūšos....Feini - nepiespiesti un neapnīklstoši.

Dzīve ir spontāna , nevar zināt kas kad notiks =]

Nezinu.. Kadu laiku noteikti ieturetu pauzi, un tad iespejams dotos meklejumos..

nemekleeju , vinsh pats atradiisies ))

Viņi paši mani atrod Tik parasti ir tā, ja nav neviena, tad nekas nenotiek, kā uzrodas kaut 1 pielūdzējs - tā atkal vesela rinda piedāvājumu  

zinu ka pats atradīsies un uz doto brīdi ir tik daudz darāmā ka nemaz nav laika padomāt
bet tai pat laikā reizēm ir tā jocīgi, kapēc neviens neiepatīkas - tāpēc baudu brīvību kamēr var - kad būs, tad jau tā nevarēs vairs bizot, biki nāksies nolaisties uz zemes

Mekleju vienmer, maybe gaidu, bet nedomaju dikti.

Es vairak rikotos.

Zem gulosa akmens udens netek