Ko jūs darat ar tiem cilvēkiem kuri aiz muguras par jums nemitīgi baumo melus... ?!

Ej ar paceltu galvu.. Vai arī aizej un pasaki viņai acīs īsi un kodolīgi, ko tu par to cilvēku domā.. Vislabāk tādās situācijās ir izmantot sarkasmu, piemēram: "Apsveicu! Tev ir apbrīnojama fantāzija!", "Kad izdosi savu pasaku grāmatu?" vai arī "Tev ir tāds talants! Tu varētu iet uz šovu <Atklāj īsto>". Nu var visādus izdomāt..

Nu neko nedaru.   un taapeec,ka "tantes" runaa kaut kaadas mukjiibas es neraudu

pieeju tam kjeemam klaat un pa muti!!

Atspēkoju baumas vai arī atspēlējos tam cilvēkam.

Pasaku tam cilvēkam, ka viņš/a ir mēsls. Liels mēsls. Riebjas tādi cilvēki  

piedrāž ko saka,skauž zarazām,nepiewēršu lielu uzmanību tik wienmēr uz wiņu pusi nošpļaujos :DDD mana sirdsapziņa tira kāds esmu ko daru to zinu,ja pa tēmu ta lai dirž,ja aplam ta lai iesālas

Man ir viena tāda kolēģe, kas es nezinu.... viņai  nav ko daŗit, kā sagrozīt manus vārdus, vai arī viņai ir problēmas ar latviešu valodu? un tā rezultātā man jādzird, ka es visādus stulbumus it kā viņai esmu teicis.

neko, cenšos pa gabalu turēties....

haters make me famous, anyway ir tadi cilveki kuri to vien var izdarit ka pateikt kko aiz muguras, jo acis vinhi to neuzdroshinatos pateikt...

vnk aizeju pie tā cilvēka un pasaku visu tā kā ir

uzdiršu virsū.
bet ne jau tiešā nozimē

Baumas tikai norūda raksturu.
Sākumā jau jāmēģina sevi psiholoģiski nostādīt, ka cilvēks, kas melo,
ir zemāks par tevi. Ka nav vērts ar tādu iesaistīties jebkādos kontaktos.
Ja jau cilvēks par tevi kko melo, tātad jūt, ka esi kkādā ziņā pārāka par viņu.
Un tālāk jau var sākt kalt sīkus atriebības plānus, ja tomēr sāpe grauž dvēseli.
Kaut vai atspēlēties ar to pašu vai paterorizēt nedaudz morāli.