Par kādām sajūtām saka - izmisums?

Dažreiz izmisums ir saistīts arī ar personas ierastu negatīvo garīgo dispozīciju. Lai arī kāds nebūtu cēlonis, ir iespējams ne tikai izglābt cilvēku no ilgstoša izmisuma noskaņojuma, bet arī pavisam no tā atbrīvoties.
Zināmā mērā mūsu izmisuma cēlonis ir mūsu nevēlēšanās uztvert dzīves skarbo faktu  realitāti. Personai ir sava veida simpātijas un nepatika, bet tai nevajadzētu gaidīt to, ka pasaule dancos pēc tās gribas. Protams, cilvēks ir brīvs tajā ziņā, ka viņš kaut kam dod priekšroku, bet ir naivi sagaidīt to, ka citi darbosies saskaņā ar viņa vēlmēm un iegribām. Šī pasaule darbojas pēc universāliem dažādības un izmaiņu likumiem. Mēs sastopamies ar situācijām un personām, kuras nevienmēr ir mums patīkamas. Visas formas un nosaukumi šajā vienmēr mainīgajā, svārstīgajā un putojošajā pasaulē ir gaistošas – vai nu tās mums ir patīkamas vai arī nepatīkamas. Gudrība atrodas tajā, lai visu ko mums dzīves Dievības dod, uzņemtu stoiskā mierā: veselību vai slimību, prieku vai sāpes, peļņu vai zaudējumus; dzīvību vai nāvi – kas ir vārti uz lielāku dzīvi aizkara otrā pusē.
Mēs varam dzīvot mierīgi un mērķtiecīgi tikai tad, kad visas dzīves situācijas tiek pieņemtas tādas, kādas tās ir – to pašreizējās situācijas realitātē. Tas ir gandrīz neiespējami, ka visā dzīves laikā cilvēkam nebūtu nekādu nedienu. Ja jūs esat pārpludināts ar negatīvām lietām, jūsu vēlmju piepildīšanās ir noliegta un nav redzams nekāds cerību stars, tad tādā situācijā ir tikai viens glābšanās veids – Piecelieties un virzieties uz priekšu pieņemot visus izaicinājumus un dzīves grūtības. Tikai tad tu iegūsi spēku un gudrību, lai sasniegtu savu mērķi.

Izmisums līdz zināmai pakāpei ir saistīts ar garīgo vājumu, kuru izraisa dažāda veida ķermeņa nefunkcionēšana. Dažreiz izmisums ir saistīts arī ar personas ierastu negatīvo garīgo dispozīciju. Izmisums rodas no galīga egoisma. Tos, kurus virza egoistiski motīvi un tos, kuri visu mūžu aizņem sevi tikai ar savu egoistisko vēlmju piepildīšanu, kļūst par hroniskiem izmisuma upuriem, par neapmierinātības un rūpju upuriem. Tā ir psiholoģiska patiesība.Izmisums rodas arī no pārliekas koncentrēšanās uz sevi un pārāk lieliem sev izteiktiem pašpārmetumiem.

Par bezspēcības un baiļu apvienojumu!!!!

kad alus tiko ir beidzies bet pulkstens jau ir paari 22.00 :)

Bezizeja.... saapes, bailes....

nezinu

Tad,kad nezin ko tālāk darīt,jūtas iedzīts stūri,bailes,bezizeja,tas lūk ir izmisums!

tad kad nezini ko iesakt un viss liekas bezcerigs

Izmisums ir bailes, neziņa, spēcīgi iekšējie pārdzīvojumi, kas var likt cilvēkam darīt pat trakas lietas.

tavam

izmisums nav skolotājs. Izmisums vai nu salauž garu un rada izņēmumu no normas, perversiju, vai atbrīvo to, kas ilgā laikā Tevī pašā, tādā, kāda esi, ir briedis

Pirmkart par bailem, otrkart par satraukumu.

nav ne jausmas...