Pelmeņi

Ēd gan, jo ir arī veģetārie pelmeņi!

Uzber bikucīt (pavisam bikucīt) vistas piedevas (tada oranža viela), un apmet ar zaljumiem.. lociņi, dilles + krējums. :)

A ja gribi kko perversu uz skivja, tad piemozhii kečupu. :) :D

galvenais lai nesanaak frikadeles, jeb izgjeerbti pelmenji  

Padomāju, padomāju, sapratu, ka ar manām zināšanām ir par švaku, griezos pie mammuča kulināriskajām grāmatām un interneta resursiem, lai dotos gadsimtu dziļā pagātnē un noskaidrotu šī jaukā ēdiena izcelšanos. Un nonācu pie slēdziena, ka te viss ir elementāri vienkārši - tā pat, kā ar, piemēram, ēgiptiešu piramīdām, Dzintara Istabu vai Kolčaka zeltu.  
Populārākā versija no daudzām - sens senos laikos pelmeņu recepti urāliešiem un permiešiem iemācīja somu-ugru ciltis, kas virzījās no Altaja uz rietumiem, savukārt no urāliešiem un permiešiem tos "paķēra" tatāri, krievi un mari tauta (es nerakstu marieši, lai kāds/-a neizlasa "marsieši"), un tad jau aizvien tālāk pa Eiropu, Āziju, Sibīriju - visos virzienos. Diezgan ticama ir arī versija par mongoļiem, kas tusē tuvāk Ķīnai, kur pelmeņveidīgi ēdieni ir ļoti, ļoti sen un populāri līdz šai dienai. Par labu šai versijai runā ātrās pagatavošanas princips vārot un pielietotie garšaugi, kuras jau no pašiem pelmeņu pirmssākumiem tagadējās Krievijas teritorijā NEAUGA!   , bet tika ievesti. Ok, tas ievadam :D, lab, jābeidz. Tā, par galveno - kam tad tur jābūt iekšā!? Ja par pamatu ņem senās urāliešu tradīcijas, tad pildījumā ir 3 veidu gaļas - liellops, aita, ruksis, pie kam stingri noteiktās proporcijās - liellops 45%, aita 35% un ruksis 20%, taču izplatoties pa Eirāziju, šis attiecības un arī gaļas šķirnes mainījās atkarībā no tiem, kādu lopiņu audzēšana/lietošana uzturā bija dominējošā attiecīgā reģionā (līdz ar ko mainas arī garšvielas). Bez tam permieši gatavoja pelmeņus ne tikai ar gaļu, bet arī ar kāpostiem, sēnēm, sīpolu vai kāli (kaut te varētu diskutēt varbūtēji drīzāk par vareņikiem, ravioli vai ko citu). Bez tam, griežoties pie Wiki gaišiem prātiem, guvu informāciju, ka pelmenis ir mīklas izstrādājums, pildīts ar gaļu vai zivi. Kaut tas nedaudz pretrunā ar Permas reģiona iedzīvotāju tradīcijām, taču atbildot uz Tavu jautājumu - gaļa ir un paliek gaļa , jā, ir godīgi. Vienīgais, nosaukumā varētu būt minēts, piemēram: "Cūkgaļas pelmeņi", "Jēra gaļas pelmeņi", "Tradicionālie Urālu pelmeņi", "Sibīrijas", "Vietējie", "Ķīnas" utt..

cepti:)

ja man butu pelmeni es gan tevi pacienatu...
- Žēl! ka tev nav pelmeņu


6ita bij ta laba veca reklama :D

Nu tādā gadījumā, ja man tas cilvēks nebūtu pretīgs!
no citronu tējas atteiktos, negarsho!
Kas tur tāds ir, dalīties ar draugu?! Ar vienu daksiņu arī varam ēst! :D

Nekādu dižu noslēpumu Tev neatklāšu, kaut manā dzimtā tos gadiem taisīja gan vecmamma, gan mamma. Taisīja uzreiz vairākas paplātes, un saldētavā iekšā. Variācijas garšvielās, labi, ja piemaļ klāt nedaudz kūpinātas gaļas. Vienīgā būtiskā atšķirība, ka produkti ne no veikala, bet pašu saimniecibas, izņemot miltus. Man personīgi garšo, kad nedaudz pavairāk ķimenes.
Iesaku pamēģināt sibīriešu iecienīto hiperpelmeni, saucas mants - apmēram dūres lielumā, mīklu izritina ļoti plānu, gaļas masā  daudz sīpolu. Interesantākais ir pagatavošanas veids - tam nepieciešams speciāls trauks - katls, kuram apakšā ielej ūdeni, bet mantus uzmanīgi saliek virs ūdens uzkarināma sieta/restītes - tātad gatavība tiek panākta ar verdošā ūdens tvaiku, kas ir ļoti veselīgi. To trauku var nopirkt veikalos, bet nebūtu problēma arī pašam kaut ko pielāgot.

bez kreejuma, kechupa vai citaam piedevaam. vai arii kaukaads tur sauss tipinjsh.

lai pelmeņus ceptu viss labāk to ir darīt gandrīz vai vārot eļļā, līdzīgi kā frī kartupeļus friterī, ja ir friteris, tad var pelmeņus iemest tajā...
jo vairāk eļļas, jo vienmērīgāk apcepas... un ja cep uz pannas vai nepietiekamā daudzumā eļļas, tad ir gandrīz jāstāv blakus, lai laicīgi varētu apgriezt apkārt, lai nepiedegtu...